Izvarots ir Kāns

Posted on August 25, 2011

0


Pilnībā attaisnots, visas apsūdzības noņemtas, var doties uz mājām. Tomēr izvarošana ir notikusi.
Tikai izvarota nav istabene. Izvarots ir Dominiks Stross-Kāns. Zaudējis SVF vadītāja amatu. Izkritis no Francijas prezidenta vēlēšanu skrējiena, būdams tai brīdī pirmajā vietā. Un iedomājieties sevi apvainotu izvarošanā. Iedomājieties, ko justu jūsu sieva un bērni šajā brīdī, un labāk sapratīsiet visu notikušo līdz galam. Ak, protams, viņš ir publiska persona, kuras jāuzrauga īpaši modri.
Jā, tā ir. Tomēr lieta no sākta gala ir bijusi dīvaina. Nav daudz gadījumu, kad bankas vadītājs tūlīt pat tiek arestēts uz prostituējošas istabenes liecību pamata, nepieļaujot, ka varētu būt provokācija – kaut vai tikai, lai izspiestu naudu. Pasaules masu medijos (izņemot Francijas) bija tāda vienprātība DSK lietā, ko nenākas bieži vērot. Par spīti tam, ka apvainotais pats bija jau publiski brīdinājis, ka pret viņu var būt vērsta provokācija. Noticēt, ka tāda mēroga personība, kurai elites siets ir ļāvis kļūt par SVF vadītāju un kandidēt uz kodollielvalsts vadītāja amatu, ir tik nelīdzsvarota, ka nespēs novaldīties, pat tad, kad zina, ka varētu tikt provocēta, bija naivi, tomēr šāds vispārējs naivums tika uzturēts.
Vai DSK bija kritis nežēlastībā? Kas gan tik ļauns bija jāizdara tik augsta līmeņa elites pārstāvim, lai pat ASV tiesu sistēma un Rietumu demokrātiskā prese sāktu uzvesties dīvaini.
Neilgi pirms aresta, 4. aprīlī uzstājoties kā SVF vadītājs, Dominiks Stross-Kāns teica runu Vašingtonas Universitātē. Atšķirībā no skaļā aresta mediju ignorētu vēsturisku runu, kurā atzina ne tikai to, ka pēdējos desmit gados realizētā SVF politika ir bijusi nepareiza, bet arī to, ka nepareizi ir galvenie principi, uz kuriem ir balstīta visa pasaules politika un ekonomika visus pēdējos divdesmit gadus.
Viņš apšaubīja Vašingtonas konsensu un runāja par veselu rindu – arī Latvijas politikā – svētu mantru, kuras ir bankrotējušas. Vēl ļaunāk. Dominiks Stross-Kāns iedrošinājās aicināt aplikt ar nodokli bankas, ne tikai vienkāršajiem cilvēkiem, bet arī baņķieriem maksāt, lai izietu no krīzes, aicināja uz lielāku taisnību globālajā politikā. Tas laikam bija par daudz.

Sandris Točs

Advertisements
Posted in: buržuazija