Nepareizā enerģija

Posted on July 6, 2011

0


Atomreaktora darbinieks ir daudz pārāks par ogļu kurtuves kurinātāju — viņš ir izglītots, tīrs un staigā baltā uzsvārcī.

Valstis kodolenerģiju līdz notikumiem Fukušimā bija spējušas pozicionēt kā stabilu, drošu un relatīvi lētu enerģijas nodrošināšanas veidu [1]. Šos mītus balstīja tieši Japānas pieredzē, padarot notikumus Černobiļā[2] par mantrausīgu un neapdomīgu padomju ļautiņu rīcības sekām, bet noklusējot kapitālistisko valstu ikdienas rīcību un iespaidu uz nākotnes paaudzēm.
Tika projicēta gaišā un saulainā puse [3], nerādot kodolatkritumu glabātuves attīstītās pasaules iedzīvotājiem[4], neinformējot par radioaktīvo atkritumu ilglaicīgo ietekmi uz vidi, bet radot mītu, ka vienīgais piesārņojums ir AES uzsildītais ūdens, kas tiek ielaists blakusesošajās ūdenskrātuvēs. Tomēr viss izrādījās pavisam citādāk nekā lielkapitālistu stāstītajās pasaciņās. Pieredzējušie japāņi nespēj tikt galā ar Fukušimas kodolreaktoriem, jeņķiem nervus čakarē Misūri plūdi, jo Nebraskas AES apkārtne applūst [5], savukārt kopš Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) AES ir problēmas [6], Narvas HES [7] to nodrošina ar enerģiju. Bet ļauži aizvien turpina sevi mānīt ar domu, ka, sabotējot savu un līdzpilsoņu drošību, viņi ilgtermiņā spēs piegādāt sev tik nepieciešamo enerģiju, lai reizi dienā uzlādētu aifonus un vakaros varētu dirnēt pie televizora.

Tamdēļ planētas piedrazošana un resursu izsmelšana nebeidzas, jo pārnacionālās kompānijas, kuras izvirzījušas sev mērķi nopelnīt par katru cenu, neredz savām darbībām šķēršļus. Patērētāji pieprasa jaudu, kas attaisno britu imperiālistiem tuvu taktiku. Tas ir, padzenot no mājvietām to saimniekus vai palikušajiem sagādājot iespēju saslimt ar mūslaiku mēri (vēzi)[8]. Ironiskā kārtā, ja šie paši apspiestie un padzītie dzīvotu citā pasaules nostūrī, arī viņi būtu tipiski patērētāji, kam nerūpētu enerģijas izcelsme. Piemērs tālu nav jāmeklē. Lietuvieši sparīgi iestājas pret jaunas Baltkrievijas atomelektrostacijas būvi netālu no Viļņas [9], vienlaikus ignorējot Visaginā paredzētās AES tuvumu Daugavpilij un Baltkrievijai.

Papildus tam ūsainākais no Latvijas republikas ministriem aktīvi iestājas par slānekļa gāzes iegūšanu Latvijā, neapjaušot šīs iegribas ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem [10] (lai iegūtu slānekļa gāzi, ir lieki un nevajadzīgi jāpiepūlas, jo gāze neatrodas vienā kopējā kabatā, bet gan daudzās sīkās kabatās pamatklintājā, tamdēļ, lai to dabūtu laukā, tā tiek izspiesta ar milzīgu daudzumu saldūdens un ķimikāliju, kas rezultējas ar gruntsūdeņu piesārņojumu). Tieši ieguves procesā izraisītais piesārņojums bija iemesls, kamdēļ Francijas senatori aizliedza valsts teritorijā to iegūt.

Tikmēr, naudas dzirnām griežoties un Baltijas valstīm kašķējoties, tiek bīdīta arī ideja par sašķidrinātās gāzes termināļa [11] izbūvi, aizmirstot pilsoņiem izskaidrot uzglabāšanas riskus pilsētvidē [12] (zināšanai – Latvijas propāna gāzei jau ir sašķidrinātās gāzes pārkraušanas terminālis Rīgas ostā, Krievu salā, kas reāli apdraud lielu daļu Rīgas pilsētas).

Sausais atlikums ir tāds – lai arī lielkapitālisti ir iemācījuši staigāt saviem padotajiem baltos ķiteļos, tomēr viņu pamatmisija aizvien ir palikusi tāda pati kā ogļračiem. Ar savu darbu palīdzēt nopelnīt saimniekiem naudu, nedomājot par radīto netīrību un sekām.

——————————————-
Raidījums Ziemeļu pusē apmeklē Äspö Hard Rock Laboratory Zviedrijā – vietu kur tiks glabāti zviedru kodolatkritumi.

Al Jazeera raidījums par naftas smilšu ieguvi Albertā: pirmā un otrā daļa.

Ojārs

Advertisements
Posted in: enerģētika