Grieķija vēsturiskas izvēles priekšā

Posted on June 28, 2011

0


Eiropas Savienība ir apņēmusies darīt visu, lai glābtu grieķus no eirozonu apkaunojoša bankrota, pretī prasot tēriņu ierobežojumus un valsts īpašumu privatizāciju. Taču, ja Grieķijas deputāti pievienosies protestējošās tautas iebildumiem pret jauniem upuriem nākotnes stabilitātes vārdā, globāla finanšu krīze var kļūt neizbēgama.

Sociālistu partijai(PASOK) 300 deputātu parlamentā ir 155 vietas, kas tai nodrošina nelielu vairākumu. Taču vismaz trīs sociālisti jau norādījuši, ka iebilst pret valdības iecerēm. Problēmas varētu rasties balsojumā par atsevišķām fiskālajām reformām un valsts īpašumu privatizāciju. Kā stāstījis partijas pārstāvis Teodors Pangaloss spāņu izdevumam El Mundo, daži biedri varētu balsot pretēji kopējai nostājai. Taču T. Pangaloss, kurš ir viens no premjera vietniekiem, pauda ticību, ka pirmajā balsojumā izdosies gūt svarīgo akceptu.

Deputāti jau pirmdien sāka apspriest valsts finanšu reformas. Sarunas pavadīja jauni iedzīvotāju protesti. Nepmierinātie ieņēma arī Partenona templi Atēnu Akropolē, kas ir Atēnu demokrātijas simbols. Vēsturisko vietu rotā plakāts ar uzrakstu «Vara pieder tautai, un tā nekad nepadodas. Rīkojiet pretuzbrukumu!».

Ja parlaments apstiprinās samazinājumus un saņems pēdējo aizdevuma daļu jeb 12 miljardus eiro no pērn piešķirtās paketes 110 miljardu vērtē, ar to Grieķija vēl nebūs glābta. Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apsver jauna aizdevuma piešķiršanu, kas apmērā nedaudz pārsniegtu iepriekšējo.

Tā finansēšanā iesaistīs arī privāto sektoru. Interesi Vācijas banku vidū radījis Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī piedāvātais modelis, vēstaReuters. Francija vienojusies ar bankām pārfinansēt grieķu 30 gadu obligācijas, solot papildus arī iemaksas, kas balstītas uz Grieķijas ekonomiskās izaugsmes rādītājiem nākotnē.

Valsts defolts radītu finanšu krīzes draudus visā pasaulē. Taču, kā rakstaThe Guardian, Grieķijas gadījums tikai norāda uz eirozonas vājumu. Ja nepilnības netikšot novērstas, Eiropas vienotās valūtas projektam var pienākt gals. Visās 17 eirozonas valstīs ir vienota monetārā politika, kamēr fiskālās politikas un banku sistēmas atšķiras. Laikraksts uzsver, ka tikai finanšu krīze ļāvusi apjēgt šo problēmzonu.

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu pirmdienas vakarā lūdza parlamentu izpildīt “patriotisko pienākumu” un pieņemt jauno taupības pasākumu programmu.

Tikmēr arodbiedrības sola otrdien uzsākt 48 stundu ilgu ģenerālstreiku. Sabiedriskās domas aptauja vēsta, ka trīs ceturtdaļas no 11 miljonu lielās grieķu populācijas iebilst pret jauniem budžeta samazinājumiem.

Grieķijas gaisa satiksmes kontrolieri paziņoja, ka otrdien un trešdien būs atcelti visi lidojumi sastrēgumstundās no pulksten astoņiem līdz divpadsmitiem un no pulksten 18 līdz 22.

Grieķijas aviosabiedrības “Olympic Air” un “Aegean” jau pirmdien atcēla desmitiem reisu, kas pārsvarā bija iekšzemes reisi, un mainīja starptautisko izejošo reisu grafiku.

Domājams, ka streiks ietekmēs zināmas kuģniecības kompānijas, jo ir sākusies atvaļinājumu sezona un tūristi dodas braucienos uz Grieķijas salām, sacīja ostu policijas preses sekretārs.

Atēnās lielākoties nekursēs tramvaji un autobusi. Metro darbinieki ir nolēmuši nestreikot, lai Atēnu iedzīvotāji varētu ierasties uz pilsētā plānotajiem protestiem.

Streika laikā būs slēgtas valsts iestādes un bankas, bet slimnīcās strādās ierobežots darbinieku skaits. Plašsaziņas līdzekļu darbinieki streikos piecas stundas otrdien un tikpat daudz trešdien.

Ir gaidāmi arī elektroapgādes pārtraukumi uz vairākām stundām, mēģinot atturēt valdību no savas akciju paketes pārdošanas Grieķijas galvenajā elektroenerģijas kompānijā. Vismaz viens parlamentārietis no Papandreu sociālistiskās partijas PASOK ir draudējis balsot pret taupības pasākumu paketi, lai nepieļautu šīs akciju paketes pārdošanu.

Otrdien ir plānotas vairākas demonstrācijas, kas notiks galvenokārt Atēnu centra Sintagmas laukumā, kur atrodas parlamenta ēka. Protestos šajā laukumā piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku, kas uzskata, ka starptautiskā sabiedrība uzspiež skarbus nosacījumus Grieķijas glābšanai no bankrota.

ES un Starptautiskais Valūtas fonds atsakās piešķirt Grieķijai starptautiskā aizdevuma piekto kārtu 12 miljardu eiro (8,5 miljardu latu) apmērā, kamēr tās parlaments nebūs pieņēmis jaunu taupības pasākumu programmu.

Advertisements
Posted in: eiro