Rekviēms sapnim par neatkarību

Posted on June 4, 2011

0


Nacionālo Resursu institūta (NRI) direktors Sergejs Ancupovs maija sākumā NRI institūta biroja telpās bija noorganizējis preses konferenci, kurā tika runāts par pēdējiem notikumiem pasaules ekonomikā un protams, tika runāts arī par jaunākajām izmaiņām Latvijas ekonomikā. Pasākumā piedalījās neliels skaits preses pārstāvju un Latvijas sabiedrībā pazīstamie ekonomisti Romāns Vitkovskis un Jevģēnija Zaiceva. Sergejs Ancupovs konferenci bija nosaucis par rekviēmu izsapņotajam sapnim par Latvijas neatkarību. Tas, protams, izklausās pesimistiski, bet visa pasākumā dzirdētā informācija neapšaubāmi nesa tieši tādu trauksmainu, bet pārliecinošu noskaņu.

Vispirms NRI direktors visiem klātesošiem nodemonstrēja video filmu, kurā Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) galva Dominiks Stross-Kāns (Domenique Stross-Kahn) šogad 4. aprīlī G.Vašingtona universitātē tiešā tekstā paziņoja, ka šobrīd dzīvojam ļoti sarežģītā laikā, kurā  ekonomiskā krīze ir izpostījusi ne tikai pasaules ekonomiku, bet arī sagrāvusi visu veselo intelektuālo globālās ekonomikas kārtības pamatu. Pirms krīzes gudrās ekonomistu galvas it kā bija domājušas, ka zina kā pārvaldīt globālo pasaules ekonomiku, ka zina, kādas lietas ir pareizas un nepareizas. Ko nepieciešams darīt, lai viss nostātos atkal iepriekšējās pozīcijās. Taču patiesībā izrādījās, ka tā bija tikai maldu ilūzija. Reālā īstenība ir tāda, ka visa pasaules ekonomika vairākus desmitus gadus bija balstījusies uz Vašingtonas konsensusa mantrām, bet šobrīd pasaules ekonomikā ir izveidojusies tāda unikāla situācija, ka visas 10 mantras: liberalizācija, brīvais tirgus, pašregularizācija un citas mantras, diemžēl vairs nestrādā.

Viena no Vašingtonas konsensusa mantrām skanēja šādi, ka deregulācija un privatizācija atrisinās ekonomisko izaugsmi un veicinās sabiedrības labklājību. Taču īstenībā šī mantra kā visas citas ir veicinājušas nevis valstu ekonomikas izaugsmi, bet gan tās lejupslīdi. Pasaules ekonomikas veidotājiem bija tāds sapnis, ka augošais globālisma vilnis pacels vienkopus visas laivas, un no jauna viss atkal nostāsies savās vietās. Bet tad atnāca krīze un viss sabruka kā kāršu namiņš. No tā SVF galva secina, ka Vašingtonas konsensuma mantras ir novecojušas, tās ekonomikas attīstības sistēmā vairs nestrādā, tās ir novecojušas un palikušas vēsturē. Tāpēcir nepieciešams izveidot citu ekonomikas pārvaldes mehānismu. Dominiks Stross-Kāns filmā teica, ka viņš pēc ilgām pārdomām ir nonācis pie secinājuma, ka tagad ekonomistiem ir jauns uzdevums, kā viņiem vajag uzbūvēt pamatu ekonomiskai stabilitātei un panākt, lai globālisma nākamais solis strādātu visās valstīm vienādi, lai tas visiem sabiedrības locekļiem nestu augļus. Tas nozīmē, ka ar steigu ir jāpārbūvē visas 10 Vašingtonas konsensunsa mantras.

Neliela informācija par Dominiku Stross-Kānu. Viņš ir bijušais Francijas finansu ministrs, kurš tikai no 2007. gada ieņēma SVF izpildirektora amata vietu. D. Stross-Kāns par ļoti atbildīgā darba izpildi bija saņēmis tikai uzslavas. Jāatzīmē, ka viņš ir galvenais pasaules globālās ekonomikas pārvaldītājs. SVF kļuva par centrālo institūciju cīņā pret pasaules ekonomisko krīzi, kas 2007. gadā sāka izveidoties ASV. D. Stross-Kāns ieviesa radikālas reformas fondā, lai nodrošinātu, ka finanšu krīzes nomocītās valstis nenonāktu bankrota priekšā. Viņš bija centrālā persona starptautisko aizdevumu izsniegšanā Islandei, Ungārijai, Grieķijai, Īrijai, Portugālei un protams, arī Latvijai. Tāpat SVF galva īstenoja iekšējās reformas, kas dod Ķīnai, Indijai, Brazīlijai, lielākas balss tiesības attīstīt pašām savu ekonomiku. Pēdējā informācija par viņu ir tāda, ka viņš pirms neilga laika tika atstādināts no amata. Iemesls par to bija izvarošana 14. maijā kādā no Ņujorkas viesnīcām. SVF galva šobrīd atrodas apcietinājumā un ar nepacietību gaida tiesas prāvu.

Pēc filmas demonstrēšanas Sergejs Ancupovs klātesošiem nolasīja NRI 10 gadu pētījuma rezultātus par ekonomikas stāvokli Latvijā. NRI darbinieki apskatīja pilnīgi visus nozīmīgos darījumus, kuros bizness mainīja savus īpašniekus. Rezultātā parādījās ļoti interesanta aina, ka Latvijai šobrīd pieder tikai 22% biznesa uzņēmumi, bet pārējie 78% pieder ārzemju kapitālam:

,,Interesanti ir tas, ka arī Latvijā stingri tika ievērotas visas Vašingtonas konsensusa 10 mantras, kuras ieteica mainīt īpašuma veidu, jo privātais esot it kā labāks par valsts īpašumu.,, stāstīja Sergejs Ancupovs.

,,Ja domājam, ka privātais ir labāks par valsts īpašumu, tad man šķiet, ka tā nav taisnība. Uzsākot Latvijā pirms 20 gadiem privatizāciju 138 valsts īpašumi tika izpārdoti par 18 miljoniem, bet Latvijas Meži tika novērtēti par 945 miljoniem latu. Patiesībā eksperti visu Latvijas Zaļo zeltu bija novērtējuši desmitiem miljardu latu vērtībā. No tā mēs varam secināt, ka Latvijai nebija mērķis privatizējot uzņēmumus iegūt naudu, mēs tikai mainījām īpašuma formu, un tā patiesībā bija valsts politika, kas sekmīgi tika arī īstenota.

NRI darbinieki rūpīgi izvērtēja 10 ( 2000-2010) gadu analīzi, kurā apskatīja pilnīgi visus nozīmīgos darījums, kuros biznesmeņi nomainīja savus īpašniekus, un parādījās interesanta aina. Izrādījās, ka bankas, finansu un apdrošināšanas pakalpojumi, pārtikas ražotnes, siltumapgāde, dabas resursi nafta un gāze, desmit gadu laikā ir pārgājuši ārzemju biznesmeņu īpašumā. Mums radās jautājums, kas tad paliek mūsu valsts uzņēmējiem? Mēs aprēķinājām, ka uz 1. maiju 2011. gadu tikai 22% uzņēmumu pārvalda mūsu valsts uzņēmēji. Neatkarības sākumā valstī ieplūda milzīgi naudas kapitāls, kas bija paredzēts uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai, taču tas netika darīts, un visas finanses tika novirzītas nekustamā īpašuma tirgus attīstībai.

Latvijas bizness vairs nepieder mums, un iemesls tam ir Vašingtonas konsensusa mantrām, kas saka, ka neko nevajag darīt, bet atvērt visu brīvo tirgu un panākt, lai finanšu resursi būtu brīvi. Tas diemžēl bija tikai mūsu sapnis. Mēs nezinājām, ka bizness sevi nekontrolē, kuru rezultātā visus riskus uzņem kapitāls, bet pēc tam tos nepārprotami glābj valsts. Un tur ir tā problēma un sekas! Ja salīdzinām visus resursus, tad redzam, ka lauksaimniecība ārzemēs tiek subsidēta 6 un 7 reizes vairāk nekā Latvijā. No tā jāsecina, ka mums nav vienotas pozīcijas, un mēs nevaram noturēt konkurenci. Tāpēc mūsu pārtikas produkti ir dārgāki par importēto produkciju.

Industriju vajag audzināt kā bērnu, tas ir jābaro, un tikai tad tas dos atdevi. Somijas valdība desmit gadus pēc kārtas investēja naudu Nokija telefonu ražošanas biznesā. Kad uzņēmums kļuva stabils un tas nesa pietiekami lielu peļņu, tad valsts finansējums tika pārtraukts. Diemžēl tādas lietas pie mums netiek darītas, un Latvijā notiek pilnīgi pretēji procesi. Nesen pa Latvijas televīziju izskanēja tāda informācija, ka visi vēl neprivatizētie 142 valsts uzņēmumi tiek slikti pārvaldīti, un tie ar steigu ir jāpārdod privātajiem uzņēmējiem.

Vēlos pievērst uzmanību tādiem Latvijas valsts uzņēmumiem kā Lattelekom un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) . Varbūt citi nezina, ka Telija-Soner nav nekāds privāts uzņēmums, bet tas ir Zviedrijas un Somijas valsts kopuzņēmums. Tāpēc man nav saprotams, kāpēc mēs atdodam pārvaldīt citām valstīm savus rentablos uzņēmumus? Vai tad mēs esam sliktāki par zviedriem? Cik man zināms, tad LMT ir līderis un Eiropā tas skaitās veiksmīgi pārvaldīts uzņēmums. Viņam ir liels potenciāls, kas gadu no gada ļoti labi pelna. Pēc manām domām, valstij vajadzētu vairāk domāt, kā labāk attīstīt LMT tālāku darbību, nevis labi pelnošu uzņēmumu ar visu sakārtoto infrastruktūru pārdot citām valstīm. Tur ir vairāki varianti, un tāpēc mani nudien tracina valdības vienkāršā viena atbilde, ka visi valsts uzņēmumi tikai ir jāpārdod!

Nedrīkst pārdod vistu, kura dēj zelta olas, paņemt viņu un ātri nogriezt tai galvu. Tās zelta olas mums vairs nebūs! Nevar uz infrastruktūras rēķina atrisināt vienu vai divu gadu valsts budžeta problēmas. Tas tiešām manā skatījumā ir traki! Man šķiet, ka redzu to būtību, kāpēc tas tā notiek. Tā nav sazvērestība, bet tā ir loģikas teorija, ka bankām nav perspektīvs skats uz priekšu, viņas domā tikai par īslaicīgu peļņu. Pēc manām domām, mūsu valdība nesaprot, kādas sekas būs pēc 2 vai 3 gadiem. Ja turpināsim visu pēc kārtas izpārdod, tad drīz vien pienāks laiks, kad mums nebūs no kurienes ņemt naudu. Izskatās, ka Skandināvijas bankas grib savākt lielāko daļu Latvijas infrastruktūru. Bet visu mūsu mērķim jābūt tādam, lai to mēs nepieļautu. Mēs jau tā pieļāvām, ka Skandināvijas bankas apzināti Latvijā uztaisīja burbuli, kas ļoti sāpīgi uzsprāga. Mūsu politiķi un valsts pārvaldītāji ir aizmirsuši, ka lietas vajag līdzsvarot.

Procesi, kuri šobrīd notiek Latvijā ir dīvaini un aizdomīgi. Katru dienu ziņās es redzu, ka ir 2 cilvēki, no kuriem viens ir eksperts, kas parasti ir no bankas, bet otrs ir politiķis, kuri saka, ka vajag pārskatīt privatizējamo objektu sarakstu. Ir sākušās lietas, kuras senāk nav bijušas. Valsts uzņēmumos uztaisa kreiso emisiju-hipofondos, kur patiesībā nav nekāda pamata, un privātais kapitāls pārdala sev par labu daļas. Tādu gadījumu 90. gados pie tās privatizācijas bija pa pilnam, un mēs šobrīd redzam, ka šie paši procesi atkārtojas.,,

Pēc Sergeja Ancupova uzstāšanās sarunā iesaistās ekonomists Romāns Vitkovskis, kas tikai apstiprināja NRI direktora teikto, ka Latvija pakāpeniski zaudē savu biznesu, un tas, ja nekas neizmainīsies latviešiem, vairs nepiederēs. Viņš teica, ka valsts uzņēmumi tiekot pārdoti nevis viens pret desmit, bet ar ātrumu pieci pret pieci. Ja tāda tendence turpināsies, tad viss mūsu bizness tiks pārvaldīts no ārzemju puses. Katrs no mums saprot, ka šobrīd Latvijas ekonomikai neklājas viegli, bet tas vēl ne nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi ir jānovērtē un jāizpārdod par tik zemiem izcenojumiem. R.Vitkovskis vēlas ierosināt valdību, lai tā pārskata valsts uzņēmumu vērtību patiesās izmaksas. Galu galā pie valsts varas pārvaldes ir jāatrodas profesionāļiem, nevis vienkāršiem amatieriem.

Ekonomikas eksperte- analītiķe, žurnālu ,,Latvijas ekonomists un grāmatvedība,, un ,,Ekonomika,, galvenā redaktore Jevģēnija Zaiceva satraukti piebilda, ka iepazīstoties ar MK 28.04. lēmumu ir redzams, ka Augstsprieguma tīkli vairs neskaitās Latenergo koncerna grupā. Tas nozīmē, ka tos grib privatizēt. Ar šī gada 1. aprīli sāka darboties jauns uzņēmums Latvijas elektrotīkli. Tā ir papildus uzbūvēta jauna struktūra, kuru uzturēs visi Latenergo klienti. Jevģēnija Zaiceva sašutumā teica, ka tagad, kad viss ir tik lēti, tad tomēr nevajadzētu par sviestmaizi pārdot LMT un Tellekomu? Viņa ir pārliecināta, ka ar šo abu vērtīgo uzņēmumu pārdošanu mums ir jāsaprot, par Latvijas valsts daļas nodošanu citā valsts uzņēmumā. Kas paliks Latvijai, ja jau tagad gandrīz nekā vairs nav!

 

Valija Eize

Advertisements
Posted in: buržuazija