Maksa par vēju

Posted on April 27, 2011

0


Eurostat skaitļi ir nepielūdzami. Vērtējot pēc atjaunojamo energoresursu īpatsvara kopējā enerģijas patēriņā 2009. gadā Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā.

2009. gadā 36,2% no Latvijas enerģijas patēriņa bija atjaunojamie energoresursi. Kaut cik Latvijai spēja tuvoties tikai Zviedrija (34,4%). Eiropas kauna traips atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā 2009. gadā bija Nīderlande (3,9%), Beļģija (3,8%), Kipra (3,5%), Lielbritānija (3,0%) un Luksemburga (2,8%).

Eiropas mērķis ir līdz 2020. gadam sasniegt 20% lielu atjaunojamo energoresursu izmantošanas līmeni. Latvija faktiski jau ir gandrīz divkāršojusi šo 2020. gada lielumu.

Latvijas procents būtu vēl lielāks, bet pirms dažiem gadiem Latvijas valdība deva klusu norādījumu pārrēķināt koksnes degšanas procesā izdalīto siltumu, lai padarītu Latvijas atjaunojamo energoresursu īpatsvara procentu ievērojami mazāku.

Tas izdevās, un pāris gadus Latvija bija tikai otrajā vietā Eiropā, pāris procentus atpaliekot no Zviedrijas.

Krīze atstāja ietekmi arī uz Latvijas enerģijas patēriņu, un, par spīti visām manipulācijām ar energobilances statistiku, Latvija atkal ir Eiropas čempions.

Ja rēķinātu pēc vecās metodikas, tad Latvija šogad jau būtu pārsniegusi 40% slieksni atjaunojamo energoresursu īpatsvarā kopējā enerģijas patēriņā un līdz ar to izpildījusi valdības nosprausto mērķi – divkāršot Eiropas normatīvu, kuru Latvija plānoja sasniegt tikai 2020. gadā.

Eiropas un Latvijas statistika rada pilnīgu neizpratni par pašreizējo valsts politiku, kuru īsteno ekonomikas ministrs. Mēs esam absolūts Eiropas līderis atjaunojamo energoresursu izmantošanā, bet valsts vēl vairāk un vairāk subsidē tā saukto atjaunojamo energoresursu biznesu.

No tiem, kas iegūs atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas licences, elektroenerģija tiks iepirkta pat par četrkārt augstāku cenu, nekā tā ir tirgū. Elektroenerģijas tarifs tika palielināts, lai uz visām mājsaimniecībām tiktu attiecināts tirgus princips. Mājsaimniecības tagad ir tirgū, bet uz politiskajiem žipčikiem, kas pelna naudu

ar propelleriem vai saules enerģijas elektrību, tirgus attiecināts netiek. Mājsaimniecības iedzītas tirgū, bet bizness palika ārpus tirgus. Tāda valsts politika!

Ekonomiskās krīzes apstākļos licence uz atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražošanu ir līdzvērtīga caurlaidei uz pārticību un bagātību. Daudzos gadījumos elektrības ražotnes kļūst

par kaut ko līdzīgu naudas drukājamām mašīnām to īpašniekiem.

Problēma ir tā, ka veiklo darboņu – propelleru, fiktīvas koģenerācijas un saules elektrības paneļu biznesu apmaksās nevis abstrakta valsts, bet visi elektrības lietotāji. Viss, ko Latvenergo iepērk no atjaunojamo resursu elektrības ražošanas licenču turētājiem, tiks pieskaitīts pie ikviena elektrības lietotāja rēķina. Tāda ir valsts politika!

Turklāt vēja, saules u.c. elektrības iepirkuma cenas Latvijā ievērojami pārsniedz citu valstu tarifus. Nevar pat saprast, vai Latvijā ir visdārgākais vējš vai vislielākais politisko biznesmeņu alkatības līmenis Eiropas Savienībā?

Pareiza un svarīga Eiropas politika enerģētikā un vides jomā daudzviet ir pārvērsta par galveno korupcijas perēkli attiecīgajā valstī. Itālijas valsts ekonomikas ministrs šo biznesu raksturoja ļoti tieši: «Vēja enerģijas bizness ir viens no lielākajiem korupcijas darījumiem» (LA, 22.01.2011).

Tikai dziļi neizprotami, kāpēc mums visiem ir jāmaksā par virspeļņu dažiem vieglās peļņas tīkotājiem, ja Latvija divkārt pārsniedz ES nosprausto mērķi 2020. gadam.

Latvijas valsts politika ir jāmaina. Ir jāpārskata visu izsniegto licenču likumība. Latvija ir Eiropas līderis atjaunojamo energoresursu īpatsvara ziņā, un mums nav vajadzības stimulēt nerentablus un videi nedraudzīgus (kad koģenerācija ir fiktīva, peļņas dēļ tiek ražota tikai elektrība, bet siltums izlaists gaisā) projektus. Tieši otrā

di – Latvijai ir jānosaka moratorijs uz 10 gadiem iepirkt elektrību par uzpūstām cenām. Uz 10 gadiem ir jāpārtrauc izsniegt licences tādiem projektiem, kuru izmaksas būtiski pārsniegtu elektrības tirgus cenu.

Latvijai ir tik labi rezultāti atjaunojamo energoresursu jomā, ka mēs varam neatbalstīt nerentablas un videi nedraudzīgas ražotnes. Latvijai ir jāatbalsta mazā koģenerācija, kad stacijas galvenais uzdevums ir nodrošināt patērētājus ar siltumu, bet elektrība ir tikai blakusprodukts. Latvijai ir jāatbalsta esošo siltuma un elektrības ražotņu atjaunošana un modernizācija. Latvijai ir jāinformē iedzīvotāji par iespējām samazināt komunālos rēķinus, izmantojot saules enerģijas kolektorus siltā ūdens ieguvei utt.

Atjaunojamā enerģētika ir Latvijas lepnums. Mums ir ko parādīt un mums ir zināšanas, kuras piedāvāt pārējai Eiropai. Latvijas mājsaimniecības ir izveidojušas rentablas un videi draudzīgas uz atjaunojamiem resursiem balstītas apsildīšanas sistēmas, bez korupcijas un neprasot par to obligātus iepirkumus. Tas ir mūsu lepnums. Latvijas kauns ir korupcija atjaunojamās enerģētikas sektorā. Mums nav jāatbalsta korupcija un blēdības, kas maskējas zem atjaunojamās enerģētikas. Ir jāpatriec no amatiem visi tie licenču dalītāji, kas šodien ciniski demonstrē visai sabiedrībai, ka dzīvo pāri saviem oficiālajiem ienākumiem.

Juris Paiders

Advertisements
Posted in: enerģētika