ASV kolonizē pasauli

Posted on March 30, 2011

3


ASV Lībijā parāda savu īsto agresora, nevis cilvēktiesību aizstāvju dabu. Šai valstij Lībijā ir vienalga, kā dzīvo mierīgie iedzīvotāji. Viņiem ir svarīgi tur veikt apvērsumu un privatizēt Lībijas naftu, bet Eiropas valstis neizdara secinājumus pēc Irākas un Afganistānas okupācijas un klusē.

ASV ieroču inspektori, pirms iebrukuma Irākā, apzināti meloja, ka tur varēs atrast daudz masu iznīcināšanas līdzekļu ražotnes. ASV arī meloja, ka Al Kaida terorists Bin Ladens slēpjas Afganistānā, tāpēc šajā valstī ir jāiebrūk.

Bijušais Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs un Lielbritānijas valdība nav izdarījuši secinājumus, ka ASV nav uzticams partneris un melo par saviem nākotnes nodomiem.

ASV Afganistānā uzpirka nemierniekus, lai tie neuzbruktu ASV karaspēkam, bet tie uzbruka Lielbritānijas kareivjiem un militārajam transportam.

Esmu pārliecināts, ka Hilarija Klintone ir sasolījusi Nikolā Sarkozī un Deividam Kameronam daļu no naftas atradnēm Lībijā, taču ASV šos solījumus nepildīs, kad darbu Lībijā uzsāks viņu atbalstītā marionešu valdība, līdzīgi, kā tas bija Irākā un Afganistānā.

Lielbritānijai vajag paskatīties, cik tai ir naftas atradņu Irākā. Ja neviena, tad Džordža Buša solījumi Tonijam Blēram par Irākas kopēju pārvaldīšanu nav neko vērti.

Ja tagad ir okupētas divas Āzijas valstis un Lielbritānijai un Francijai nav nekādu materiālu ieguvumu, tad, okupējot trešo valsti Āfrikā, ASV nepiešķirs saviem partneriem nekādus labumus. Šīs valsts spēlētā spēle ir: 1) Mānīties; 2) Īpašumus atņemt ar varu; 3) Korumpēt vai fiziski ietekmēt, lai panāktu sev vēlamus lēmumus.

ASV izmanto Lielbritāniju, Franciju, NATO savtīgu ekonomisku mērķu sasniegšanai. Zināms, ka ASV ir galvenais “spēlētājs” naftas tirgū. Lībijas karš, tāpat kā Irākas karš ir NAFTAS karš.

Lībijas tautai ir tiesības pasargāt sevi no ASV vadītā iebrukuma, ko veic Lībijas opozīcija ar ārzemju piegādātajiem ieročiem. Lībijas opozīcija nepārtrauc uzbrukumus valdībai lojāliem spēkiem un pārkāpj ANO ieteikto mieru, tāpēc Kadafi armijai ir tiesības pārkāpt ANO ieteikto mieru un uzbrukt gan Lībijas opozicionāru teroristiem, gan alkaidiešiem, gan franču un amerikāņu iznīcinātājiem. Kadafi lojālo militāro spēku snaiperiem ir tiesības šaut uz apbruņotiem Lībijas opozicionāriem.

ASV šos Lībijas opozicionārus sauc par neapbruņotiem protestētājiem, kaut šie opozicionāri paši uzbrūk braucošām mašīnām, aplaupa cilvēkus, valsts iestādes, veikalus. Šie cilvēki ir noziedznieki.

Sakumā opozicionāri tiešām nebija bruņoti un izgāja demonstrācijās. Toreiz Kadafi spēkiem tiešām nevajadzēja šaut uz šiem cilvēkiem. Taču tagad opozicionāri ir apbruņoti, jo it kā ir aplaupījuši valdības ieroču noliktavas. Tāpēc Sarkozī teiktais, ka valdības spēki apšauda neapbruņotus demonstrantus neatbilst patiesībai – Kadafi spēki apšauda apbruņotus protestētājus, kas šauj pretī. Tāpēc Lībijā tagad ir pilsoņu karš.

ASV, Lielbritānija, Francija veic militāru iejaukšanos Lībijā, jo bombardē tās objektus no lidmašīnām un kara kuģiem, tādā veidā pārkāpjot ANO rezolūcijā noteikto – radīt lidmašīnu nelidošanas zonu. ANO vajadzētu sodīt šīs sazvērnieciskās valstis, kas savtīgi iztulko tās pieņemto rezolūciju, piemēram, izslēdzot šīs valstis no sava vidus.

ANO rezolūcija nav tikai “burts”, bet arī “gars” – pasargāt civilos iedzīvotājus. Līdz ar to militārās akcijas veicēji ir pārkāpuši šo militāro “garu”, veicinot konflikta eskalāciju, pastiprinot pilsoņu karu.

Ir izraudzīts viens galvenais iemesls, kāpēc Kadafi režīmu būtu jāgāž – Kadafi kareivji šauj uz neapbruņotiem demonstrantiem. Zināmā mērā, šaušana uz demonstrantiem ir radikālisms. Venecuēlas prezidents Ugo Čavess ir piedāvājis savus karavīrus Kadafi atbalstam. Demonstrantu apšaušana ar trīs lidmašīnām ir Kadafi naidīgu spēku izraisīta PROVOKĀCIJA. To apstiprina, ka lidmašīnas, kas veica apšaudi, tika sēdinātas uz parastas ielas, kur pārvietojas mierīgie iedzīvotāji (no “Euronews” ziņu materiāla), nevis Kadafi radītā militārā lidlaukā.

To valdībai lojālo spēku darbības, kas melnās maskās tiešām apšauj demonstrantus jebkurā Āfrikas un Tuvo Austrumu valstī, ir ASV tīšām organizēts, diskriminējošs pasākums. Jau 1998.gadā, kad Kosovā notika albāņu nemieri, ASV vēstniecība Rīgā vervēja brīvprātīgo algotņus, kas varētu karot Dienvidslāvijas vadītāja Miloševiča pusē. Taču tad izrādījās, ka šie algotņi piedalījās albāņu etniskajā tīrīšanā, par ko vēlāk Miloševiču nodeva Starptautiskajai Kara tiesai. Līdz ar to ASV pati vervēja palīgus Miloševičam, bet vēlāk viņu sodīja par šo militāro palīgu pieņemšanu Dienvidslāvijas armijā.

Esmu pārliecināts, ka Ugo Čavesa karavīru palīdzība Kadafi valdībai ir nākusi ar ASV ieteikumu un atbalstu, jo masu informācijas līdzekļos parādās ziņas, kas ASV ir izdevīgas vai pašu veidotas. Esmu pārliecināts, ka Kadafi lojālie spēki – melnās maskas – ir ASV savervēti un finansēti algotņi, kuru uzdevums ir demonstrantu vidū apšaut pēc iespējas vairāk cilvēku.

Latvija 1991. gada janvārī arī saskārās ar bruņotiem PSRS milicijas darbiniekiem maskās, kas nogalināja vairākus cilvēkus. Iespējams, kas šie maskās tērptie PSRS milicijas darbinieki arī bija ASV iesūtīti bruņoti algotņi, kuru uzdevums bija šaut uz civiliedzīvotājiem, lai diskreditētu PSRS milicijas vienību OMON. Cilvēki slēpās kanāla malā no īstā OMON, bet viņus apšaudīja maskās tērptie “miliči” no citas puses – no Bastejkalna. Tā laika LR iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis 1995.gadā uzņemtajā dokumentālajā filmā “Provokācijas anatomija” teica, ka Latvijā bija ieradušies Rumānijas sportisti, kas dzīvoja Lielupē un piedalījās 20.janvāra notikumos Rīgā. Tie, manuprāt, arī ir ASV atsūtītie bruņotie algotņi, kas Bastejkalnā nogalināja piecus cilvēkus.

OMON vadītājs Mļiņņiks skaļi komandēja saviem padotajiem nešaut uz civiliedzīvotājiem un pārējiem, arī maskās tērptajiem PSRS miličiem pavēlējis pārtraukt šaušanu.

Kadafi spēkiem būtu jāpārformē savu bruņoto spēku personāls un jāatņem ieroči visiem maskās tērptajiem viņu atbalstītājiem. Pēc būtības viņi ir civiliedzīvotāju slepkavas un Kadafi valdības taisnīgās aizstāvēšanās cīņas diskreditētāji. Kadafi varētu pateikt, ka ne visi viņa atbalstītāji patiešām viņu atbalsta, jo ASV uzpērk arī mierīgos iedzīvotājus, lai tie kliegtu atbalsta saukļus Kadafi.

WikiLeaks.com atzīmēja, ka revolūcijas Ziemeļāfrikā organizē ASV. Līdz ar to revolūcijas Lībijā, Sīrijā, Jemenā, Ēģiptē… organizē un finansē ASV. Ar Facebook un Twitter palīdzību jaunieši tiek aicināti uz anarhistiskām demonstrācijām. Tiek mesti akmeņi, dedzinātas automašīnas. Slepenas bruņotas vienības uzbrūk cietumiem un izlaiž ieslodzītos. Opozicionāri okupē valsti. Notiek valsts ceļu bloķēšana. Notiek valsts iestāžu okupācija. Revolūcijas Ziemeļāfrikā nav tikai demonstrācijas, bet ASV labi organizēti valsts apvērsumi.

Telekompānijā RT (“Russia Today”) bija intervija ar politisko pētnieku. Programmas nosaukums “US Interference in Egypt, Tunisia, Yemen, Algeria, etc,” Šī ir ap piecu minūšu gara intervija angļu valodā, kurā diezgan konspektīvi paskaidro, kāda ir ASV loma pašreizējās Āfrikas krāsainajās revolūcijās. Politiskais pētnieks atzīmē, ka šīs revolūcijas organizē ASV Ārlietu ministrija, Pentagons, NVO “Freedomhouse.org” un finansē ar ASV naudu no “Freedom in the worl Fund”, “The National Endowment for Democracy” (NED). ASV ieguldītā nauda revolūcijās ir domāta demonstrantu uzpirkšanai, lai viņi veiktu anarhiskas darbības.

Demonstrācijas Āfrikā nav brīvas gribas izpausme, bet naudas pelnīšanas veids, jo ASV demonstrantiem maksā (privātā korupcija). Šī valsts it kā cīnās pret politisko korupciju, bet pati veic privāto, lai izveidotu tādus politiskos plakātus, kādi ir izdevīgi ASV.

Demonstrantiem Āfrikā ir vienalga, kāda ir valdība un kādi ir politiskie saukļi – galvenais, lai maksā naudu un gādā pārtiku. Tāpēc pasaules valstīm demonstrācijas Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos nevajadzētu uztvert nopietni, jo tie ir tikai anarhistu grautiņi, līdzīgi kādi tie bija Francijā un Grieķijā. Valdību pārstāvjiem ir tiesības apspiest anarhistu grautiņus pat ar ieročiem.

ASV Āfrikā cīnās nevis par demokrātiju, bet par varu, jo “revolūcijās” ir iesaistīts Pentagons, kas paredz militāru iejaukšanos citās valstīs – ieslodzīto atbrīvošanu, ieroču piegādi dumpiniekiem utt… ASV turpina mānīt ANO, Eiropas valstis un Kanādu par saviem nodomiem Āfrikā un Tuvajos Austrumos. ASV veic politiskās spēlītes ar nepieredzējušu valstu politiķu prātiem. Tomēr tai nav tik viegli apmānīt Vāciju, Krieviju un Ķīnu, kas iebilst pret agresīvo ASV politiku Lībijā.

Kārtējā ASV “spēlīte” ir vēršanās pret Baltkrievijas prezidentu Lukašenko. Šajā valstī ASV grib veikt valsts apvērsumu ar protestētāju rokām. Lukašenko diezgan civilizēti – ar policiju un arestiem apturēja masu nekārtības pēc viņa ievēlēšanas prezidenta amatā. Lukašenko konkurenti prezidenta vēlēšanās apgalvoja, ka to rezultāti ir viltoti, tomēr EDSO novērotāju atzinums ir, ka vēlēšanas notikušas godīgi un balsu skaitīšanas falsifikācija nav notikusi.

Eiropas Savienības deputāti uzklausīja Lukašenko konkurentu paziņojumus, bet, iespējams, negribēja uzklausīt EDSO ziņojumu, kas pati brīvprātīgi beidza darbu Baltkrievijā. ES parlaments pieņēma speciālu lēmumu par Baltkrieviju un pasliktināja attiecības ar Lukašenko. Izrādās, ka ES finansēja valsts apvērsuma mēģinājumu Baltkrievijā, jo līdzšinējā ES palīdzība šīs valsts opozīcijai ir 4 miljoni eiro. Šajā valstī tiek plānots jauns ASV un ES finansēts valsts apvērsums par 87 miljoniem eiro, kas visticamāk notiks šī gada otrajā pusē, kad Eiropas Savienības prezidējošā valsts būs Polija. To apstiprina fakts, ka 2011. gada 3.februārī Varšavā tika noslēgta finansiāla vienošanās starp ASV un Eiropas Savienību par finansiālu atbalstu Baltkrievijas opozīcijai. Galveno atbalstu, 16 miljonus eiro, ir piešķīrusi Zviedrija. Virsvadību uzņemas ASV. Lukašenko ir tiesības sūdzēties ANO par valsts apvērsuma gatavošanu Baltkrievijā.

Esmu lepns par to, ka Latvija nav iesaistījusies sazvērestībā pret Baltkrieviju. Ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar kaimiņvalstīm. ASV ir tālu, bet Baltkrievija tuvu.

Lukašenko vienīgā vaina ir tā, ka viņš par Baltkrievijas prezidentu ir ievēlēts trešo reizi. Lai tas notiktu, Baltkrievijas parlaments veica izmaiņas šīs valsts konstitūcijā, ka prezidentu var ievēlēt uz vairākiem termiņiem. Līdz ar to Lukašenko ir likumīgi ievēlēts Baltkrievijas prezidents. Valstī netiek pārkāptas cilvēktiesības, bet tur tiek arestēti nekārtību rīkotāji gan no politiķu, gan parasto iedzīvotāju vidus. Līdzīgi tas notiek jebkurā Eiropas valstī.

Esmu pārliecināts, ka ASV, Hilarijas Klintones personā, gribēja izraisīt karu starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Manuprāt, Dienvidkorejas apšaude ar reaktīvajām raķetēm bija provokācija, lai iesaistītu Dienvidkoreju cīņa pret Ziemeļkoreju. Dienvidkorejas militārās mācības bija veicinošs faktors, lai radītu īstu militāru konfliktu starp abām Korejām.

Bombardēšanu Lībijā organizēja Hilarija Klintone, pēc tikšanās 19.martā ar N.Sarkozī un D.Kameronu. Esmu pārliecināts, ka pārējās krāsainās revolūcijas Ziemeļāfrikā un Vidusaustrumos organizē arī Hilarija Klintone un ASV.

Jānis Porietis

 

Advertisements
Posted in: Tunisija