Taisnības paskvilizācija

Posted on March 27, 2011

0


Taisnības paskvilizācija

Arvien vairāk , atklātāk un smagāk izjūtot starptautiskās finanšu plutokrātijas uzbrukuma sekas Latvijas Republikai, daudzi jo daudzi etniskie latvieši pārskata dzīves uzskatu filosofiju un iegūst jaunu redzējumu par vecām lietām un notikumiem. Katra izmisumā un bezcerībā iedzītā latviešu ģimene, sēdot pie tukša pusdiengalda, raugās izbadējušos bērnu acīs un uzdod jautājumu – kas un kāpēc ir tā ( bet – ne citādi ) noticis ?

It kā suverēnu valsti pēdējos divdesmit gadus ir pārvaldījušas izteikti latviskas monoetniskas valdības. Valsts ir sagrauta un iznīcināta. Kas darīts nepareizi ? Arī mūžam un pie visa vainīgos krievus vairs īsti neizdodas iepīt standarta grēkāžu lomā. Divdesmit gadus politiskā vara Latvijā ir bijusi titultautas absolūta preorgatīva.

Notikušā kontekstā liela daļa domājošo latviešu sāk pārvērtēt 90-o gadu sākuma notikumus. Citādi  raudzīties uz PSRS sabrucināšanas traģiskajām sekām, atsevišķu politisku partiju un sabiedrisku organizāciju bezmotivētu aizliegumu, ilgstošu jaunā režīma politdisidentu vajāšanu un represēšanu.

Krasi mainās ierindas cilvēku uzskati kreiso un sociālistisko ideju virzienā. Atkal populārs un pieņemams kļūst marksisms ekonomikā un sociālistiskais internacionālisms starptautu attiecībās. Latvieši ilgam laikam līdz atraugām ir paēduši ar liberālisma murgiem un demokrātijas visatļautību.

Saprotot un sajūtot ideoloģisko pozīciju zaudēšanu un krahu, starptautiskā imperiālisma priekšpulki nolīgst algotņus psiholoģiskajam karam un smadzeņu skalošanai. No jauna uzlēcoša zvaigzne pie apmuļķošanas horizonta – skribents Arnolds Bērzs. Šis subjekts tiko izdevis kārtējo antitautisko un starpetniskā naida kurinošo paskvilu “Sarkanie burbuļi “, apakšnosaukums “Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika 1988 – 1998 “.

Ilustrācijai, kas Bērza izpratnē ir “ pretvalstiskas aktivitātes “ :

“8.05.96. Skolas ielā Rīgas Ebreju kopienas telpās notika MPB rīkota svinīgā sanāksme un Uzvaras svētku koncerts kara veterāniem. Piedalījās ap 200 apmeklētāju. Tika pasniegtas G.Žukova medaļas. “ 377.lpp..

“Aprīlī LAKCA, MPB, Latvijas ebreju kara veterānu organizācija un 130. latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība izveidoja koordinācijas padomi 9. maija svinību sagatavošanai. Padome nolēma rīkot 8. maijā Jelgavā kāda PSRS varoņa pārapbedīšanu…” 441. lpp..

Un – tā bez gala, kopskaitā uz 557 lapām. Paskvilas cena grāmatnīcā  “Valters un Rapa ” 16,69 lvl, padārgi priekš mākslīgas dižķibeles sagrautas valsts.

Interesants kas cits. Iepazīsimies ar subjekta – skribenta – provokatora Bērza oficiālo biogrāfiju :

ARNOLDS BĒRZS

vēsturnieks, izglītības un kultūras darbinieks, publicists;apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un Goda zīmi “Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā”

Dzimis 1940. g. 25. aprīlī Saldus rajona Zvārdes pagasta “Jaunseržu” māju saimnieka ģimenē. 1944. gada 5. novembra vakarā, kad pāri galvām jau lidoja uzbrūkošās krievu armijas raidītie šāviņi, ģimene, sakrāvusi divos pajūgos nepieciešamāko mantību, devās bēgļu gaitās uz mātes dzimto Kabiles pagastu. Kaujas ar mainīgiem panākumiem par “Jaunseržiem” turpinājās līdz 1945. gada 23. janvārim. Kā aprakstīts grāmatā Rižskije gvarģeiskije (“Liesma”,1972. 93.lpp.), tad šajā dienā pēc artilērijas sagatavošanas uguns 29. gvardes strēlnieku divīzijai straujā uzbrukumā izdevās ieņemt “Jaunseržus”, tā ka viss šī punkta garnizons (37 cilvēki!) padevās gūstā.

Kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas A.Bērza saņēmu savu tēvu mantojumu, saimniecība tika pārkārtota uz moderniem saimniekošanas principiem – tika algots dārznieks un saimniecība kļuva par vienu no pirmajiem rūpnieciska mēroga gurķu audzētājiem Latvijā. Uzsākta cukurbiešu audzēšana, izbūvēta skābbarības tvertne. Tika iegādāta kravas automašīna, uzbūvēta pienotava, kuru iznomāja Zvārdes Piensaimnieku biedrībai, agrākajā kalpu mājā atvērts veikals.

Pateicoties tam, ka vecāki pēc kara neatgriezās Zvārdes pagastā, viņiem izdevās izvairīties no tiešām padomju varas represijām, bet Arnolds Bērzs jau no pirmajām skolas dienām saprata, ka stingri jānodala, ko drīkst runāt ģimenē, un ko sabiedrībā. Sevišķi pēc tam, kad pēc skolotājas stāstijuma par to, kā Staļins Kremlī strādā dienām un naktīm, rūpēdamies par visiem cilvēkiem, bet, jo sevišķi, par bērniem, viņam paspruka frāze: “Viņš vispār neko nedara, tikai staigā pa kabinetu un pīpē savu pīpi.”

Beidzis Kabiles vidusskolu, 1959. g. iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinību neklātienes nodaļā, bet tika iesaukts obligātajā karadienestā Padomju armijā. Pēc tam iestājās LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā (1962. g.), kuru pabeidza neklātienē 1969. gadā. Beidzis arī LVU neklātienes aspirantūru (1985. g.), taču disertāciju nav aizstāvējis, jo savāktais materiāls devis pretējus rezultātus tiem, kādus pieprasija tā laika oficiālā padomju vēstures koncepcija.

1964. gadā pēc apprecēšanās pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Liepājā, kur strādāja pedagoģisko darbu dažādās skolās, kā arī 10 gadus nostrādāja Liepājas Vēstures un mākslas muzejā. Publicējis vairāk nekā 300 rakstu par Liepājas novada vēsturi. Strādājis par vecāko pasniedzēju Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (no 1982. g.); šajā laikā panācis, ka Latvijas vēstures kurss tiek ieviests visu specialitāšu studentiem.

No 1988. gada jūnija iesaistījies Atmodas kustībā ar polemiskiem rakstiem par vēstures jautājumiem, kā arī piedalījies LTF organizatoriskajā un propagandas darbā. Bijis Liepājas Pedagoģiskā institūta LTF atbalsta grupas priekšsēdētājs; LTF Liepājas pilsētas 1. un 2. konference ievēlējusi viņu LTF Liepājas nodaļas valdē, kur pildījis politiskās komisijas vadītāja pienākumus. LTF II kongresā (1989. g.) ievēlēts par LTF Domes locekli. Izslēgts no PSKP par partijas organizācijas graušanu (1989. g. decembrī).

1989. g. ievēlēts par Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu. Kā LTF kandidāts ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē (1990 -1993), 1990. gada 4. maijā balsojis par Neatkarības Deklarācijas pieņemšanu. Darbojies Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, kur vadījis Arhīvu likuma izstrādāšanu un pārzinājis arhīvu sistēmas reorganizāciju.

 

 

Darbojies Augstākās padomes izveidotajās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) un LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) likvidācijas komisijās. Piedalījies LKP Partijas vēstures arhīva un VDK arhīva, kā arī VDK aģentu kartotēkas pārņemšanā.

Pēc tam no 1994. gada novembra līdz 2005. gada aprīlim strādājis dažādos amatos Militārās pretizlūkošanas dienesta analīzes daļā.

 

 

Kopš 2005. gada A. Bērzs ir pensijā. Turpina vēstures materiālu studijas, ir publicēti raksti un grāmatas. Top grāmata par Latvijas neatkarības pretinieku darbību mūsdienās.

LR Augstākās Padomes LTF frakcijas deputātu dibinātās biedrības “4.maija deklarācijas klubs” revīzijas komisijas loceklis.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un Goda zīmi “Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā”.

Nozīmīgākās publikācijas:Līva un Liepāja gadsimtu griežos – grāmatā “Pilsēta vētru un dzintara krastā”, “Liesma”, 1975., 46 – 56 lpp.Es ozola laivu taisu (Liepājas buriniecības vēstures lappuses), “Karogs”, 1989. Nr.3., 114 – 122.lpp.Viņas rozes “Ziedu krūzē” (Pāvila Rozīša un Metas Āboltiņas attiecības), “Karogs”, 1994. Nr.9., 204 – 229.lpp.Plūdlīnijas un āķis. Liepājas nodaļas valdes locekļa Arnolda Bērza runa LTF otrajā kongresā. – grāmatā “Atmiņas nākotnei”, 1998., 153 – 156.lpp.Ārmalnieka šķitumi. No trešās atmodas līdz ceturtajai aizmigšanai. I sējums. Fonds Latvijas Vēsture, 2000., 334 lpp.Ārmalnieka šķitumi. Barikādes, pučs, čekas maisi, alternatīvais fināls. II sējums. Fonds Latvijas Vēsture, 2001., 478 lpp.Literatūra par A.Bērzu: Grāmata “4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.2000.gada jūlijs – 2009.gada novembris.

Ievietots ar biedrības “4.maija deklarācijas klubs” atbalstu»

Avots : http://www.gramata21.lv/users/berzs_arnolds/

Citiem vārdiem sakot, Bērzs ir bijušais Militārās pretizlūkošanas dienesta špiks. Pieļauju iespēju , ka viņa paskvilā lielākā daļa publicēto materiālu nāk no šī dienesta kartotēku un failu anālēm, un operatīvo izstrāžu lietām.

Jautājumi :

  • Ar kādu militāra rakstura apdraudējumu analīzi un novēršanu par valsts budžeta līdzekļiem tad savulaik ir nodarbojušies ļautiņi Kr. Valdemāra ielas 6. stāvā ?

  • Varbūt MPD tiesību un funkciju pārmantotājam vajadzētu paskatīt – ar kādu informatīvā materiāla bagāžu savulaik Bērzs ir atstājis dienestu šajā struktūrā ?

  • Einārs Graudiņš

    Advertisements
    Posted in: buržuazija