Banku Leiputrija

Posted on March 25, 2011

0


Kārtējo reizi mūsu Māras zemīti ar augsto klātesamību pagodinās Pasaules Bankas eksperti, kuri, kā vēsta vietējā “Klačiņa”, “ieteiks sāpīgas reformas”.

Tāds sado-mazo tusiņš…, bet galvenais ir – kuri no runasvīriem tiks šiem ekspertiem klāt pirmie. Cerams, ka Latvijas bankas vadītājs Rimševiča k-gs, kura izteicieni un darbība iet roku rokā ar apkārtējo realitāti un veselo saprātu. Kas notiks, ja, burtiski, dārgie viesi nonāks kunga Tverjona interešu klubiņā, neņemos pat prognozēt, jo tikai nesen izskanējušais viņa vērtējums par “Parex bankas” un valsts attiecībām, cilvēkiem ar labu atmiņu un skaidru prātu, uzdzen “aukstu kāju sindromu”. Izrādās, ka valsts “reāli ir ieguldījusi ap 300 miljoniem. 600 miljoni ir ieguldīti depozītā, no kura tikai procentos 2009. gadā saņēmusi 50 milj. Ls, un visu depozītu saņems atpakaļ”. Jādomā, ka 2010. gadā Latvijas valsts tā nopelnījusi vēl vairāk… Vienkārši vāks!!! No tā visa varētu secināt, ka valstij vienkārši nav noveicies – ja būtu vēl divi – trīsparextipa projekti, visādas krīzes un krīzītes jau būtu mūsu cilvēku atmiņas tumšajā pusē. Starp citu, ar to pašu muti arī maize tiek ēsta…

Pēc mērena kariņa starp ausīm un nūdelēm mierīgie iedzīvotāji varētu pievērst uzmanību faktam, ka valsts vara Konkurences padomes izskatā ir atklājusi, ka no 2002.g. līdz 2011.g. 22 komercbankas kāsa tautu visās bodēs un bankomātos uz velna paraušanu (tagad skaidrs, kāpēc kredītkartes tik ļoti reklamēja), jo kārtīga komisijas maksa visur un vienmēr – tas ir vareni. Protams, Konkurences padomē mīt sirsnīgi ierēdņi un bankām par krāpšanos uzliktais sods ir nevis 30 milj. Ls, bet tikai 5.5 milj. Ls, kaut arī tas, no banku viedokļa, ir pilnīgi nepamatota zvērība un būšot jātiesājas… Domāju, iztiesās. Piemēram, Samsung ir nomaksājis, tātad šajā tūkstošgadē visas sodanaudas tiks iekasētas! Drebiet, komercenes! Tajā pašā laikā, kā nodrošinājumu pret, iespējams, citplanētiešu uzbrukumu ārvalstu banku kartelim, Latvija no aizņemtās naudas ~1.5 miljarda gabalā šīs struktūras stabilitātei, cītīgi maksājot procentus. Interesanti, kāpēc šos maksājumus neveic pašas bankas?

Īstenībā ir vēl trakāk, jo valsts vara, bet es ceru, dažu atbildīgu, pareizāk sakot, pilnīgi bezatbildīgu augsta ranga ierēdņu izskatā, attiecībā pret ārzemju bankām, tai skaitā Pasaules, stāv zināmā pozā ar īpašiem nodomiem. Viens no nodomiem – pārdot praktiski vienīgo Latvijas komercbanku Citadele. Rūpes par godīgu konkurenci? Pat nav smieklīgi! Ja var cerēt uz ekonomikas atdzimšanu, tad pamatā ir jābūt skaidrai valsts politikai attiecībā uz uzņēmumu ekonomisko, tai skaitā finansiālo atbalstu un viens no stūrakmeņiem var būt valsts komercbankas. 20 gadu pieredze liecina, ka teorija – “tirgus pats sevi noregulēs” – ir vairāk nekā strīdīga. Nacionālās intereses pārāk bieži skaudrā pretrunā ar vispārējās globalizācijas tuvo perspektīvu. Citu valstu komercbankām ir viena interese – maksimālā peļņas iegūšana un tām ir vienalga, vai šajā procesā tiks izputināts perspektīvs uzņēmums, zemnieku saimniecība vai vienkāršs mierīgais iedzīvotājs. Galvenais – peļņa – par ko atspērušies rūpējas mūsu gaišie prāti, neapliekot bankas aktīvus un transakcijas ar nodokļiem! Vieglāk atņemt naudu izglītībai, medicīnai un sociālajam budžetam. Tautai ir jāpieprasa varas vīriem kardinālas reformas banku sfērā! Vācija, Anglija, Ungārija – šajās valstīs tas jau ir noticis!

No ārzemju banku Leiputrijas
Jānis Miežagrauds

P.S. Kā var normāli apgūt Eiropas naudas, ja komercbanku melnajā sarakstā ir gandrīz 800 tūkstoši figurantu, bet tikai oficiāli reģistrēto maznodrošināto skaits Latvijas teritorijā ir sasniedzis 180 tūkstošus?

 

Advertisements
Posted in: bankas, buržuazija