Visi(?) dara tā

Posted on March 23, 2011

0


Var nepatikt Kadafi un , pie viena viņa valstī iedibinātā kārtība, tāpat, kā var nepatikt kaut kāda cita izpratne par Dievu, bet nenoliedzami, ka nevienam nav paredzētas tiesības iejaukties kādas valsts iekšējās lietās, ja tam nav piekritusi šīs valsts legālā vara. Tātad tādu tiesību nav arī Latvijai, lai cik tai patiktu pūst lielvalstu stabulēs, sākot ar starptautisko aizdevēju meldijām un beidzot ar šo lielvalstu savtīgu interešu aizstāvošu militāristu centieniem.

Skaidrības labad derētu atgādināt mūsu varas vīriem un sievām, sevišķi, tā saucamajam, ārlietu ministram, ka ANO statūtos, kas izstrādāti Sanfrancisko pilsētā tūkstoš deviņi simti četrdesmit piektā gada divdesmit septītajā jūnijā nav ne mazāko norāžu, ka ANO var iejaukties kādas ANO dalībvalsts, vai arī ārpus organizācijas esošas valsts iekšējās lietās.

ANO būtība ir ļoti skaidri definēta statūtu pirmajā punktā, ko nav par skādi citēt:

1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šā mērķa labad veikt efektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma nepieļaušanai un novēršanai, agresijas aktu vai citu miera pārkāpšanas gadījumu apspiešanai un mierīgiem līdzekļiem saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem noregulēt un atrisināt tādus starptautiskus strīdus un situācijas, kuras var novest pie miera izjaukšanas.

2. Attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai.

3. Īstenot starptautisko sadarbību starptautisko ekonomisko, sociālo, kultūras un humanitāro problēmu risināšanā un cilvēka tiesību un pamatbrīvību cieņas veicināšanā un attīstībā visiem bez rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirības.

4. Būt nāciju rīcības saskaņošanas centram šo kopējo mērķu sasniegšanā.

To var papildināt ar ANO drošības padomes funkciju aprakstu, proti:

1. Lai nodrošinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ātru un efektīvu darbību, tās Dalībvalstis uzliek Drošības Padomei galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un piekrīt, ka, pildot pienākumus, kas izriet no šīs atbildības, Drošības Padome darbojas viņu vārdā.

2. Pildot šos pienākumus, Drošības Padome rīkojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju mērķiem un principiem. Noteiktas pilnvaras, kas piešķirtas Drošības Padomei šo funkciju pildīšanai, izklāstītas VI, VII, VIII un XII nodaļā.

3. Drošības Padome iesniedz izskatīšanai Ģenerālajā Asamblejā ikgadējus ziņojumus un vajadzības gadījumā speciālus ziņojumus.

Tāpēc būtībā ANO drošības padomes rezolūcija, ja tā ietver vēršanos pret kādu vienu pusi , ir nelikumīga, tieši tāpat kā NATO pasākums.

Vienīgā pieļaujamā rīcība, ko varētu tamlīdzīga rezolūcija paredzēt, būtu abu pušu, vai vairāku, kā dažkārt gadās, varmācīgu aktivitāšu ierobežošanas pasākumi.

Tātad Lībijas gadījumā militārs spēks varētu būt izmantojams kā pret Kadafi lojālajiem formējumiem, tā arī pret nemierniekiem. Tieši tāpat vajadzētu rīkoties NATO, ja tā nolemtu iejaukties konfliktā, balstoties uz ANO rezolūciju, kas tiek pieņemts par mandātu karadarbībai, nevis agresīvi nostāties pozīcijā pret vienu no konfliktējošām pusēm sevišķi, ja tā ir leģitīma, līdz šim starptautiski atzīta, valsts vara.

Taču Latvijai, kā ANO dalībvalstij, tā vietā lai iztapīgi priecātos par atvēlēto iespēju pasēdēt kopā ar šīs pasaules varenajiem, drīzāk vajadzētu izmantot tai atvēlētās tiesības vērsties starptautiskajā tiesā, kas ir ANO galvenā tiesas institūcija un kas darbojas atbilstoši pievienotajiem statūtiem un ir veidoti uz starptautiskās justīcijas pastāvīgās palātas statūtu pamata un ir šo statūtu neatņemama sastāvdaļa. Tieši tāpēc, ka visas organizācijas dalībvalstis ir starptautiskās tiesas statūtu “ipso facto” dalībvalstis, tām ir pa spēkam iesūdzēt tiesā katru, kas pārkāpj ANO statūtus, kaut vai tas katrs ir lielvalstis un NATO.

Konkrēti Latvija varētu iebilst pret lielvalstu agresīvo praksi un tāds iebildums varētu būt preventīvs pasākums, ja kādam ienāktu prātā iejaukties Latvijas iekšējās lietās un neapšaubāmi vairotu mūsu valsts starptautisko prestižu, bet nekā – lieliskais ārlietu ministrs pārlaimīgs, ka šo ņem pa pilnu, dūdo tik līdzi, bet valsts pirmā persona izplata kārtējās blēņas par aploksnēm, pilnīgi nevietā un nelaikā atgādinot par fosiliju savā skapī. Interesanti, ka šoreiz ASV neizceļas ar īpašu aktivitāti, laikam tāpēc, ka nav atkarīga no starptautiskajiem aizdevējiem, no kā tik dikti baidās Latvijā pie varas esošie un tāpēc, drošs paliek drošs, dara kā tie Ādama dēli, kas visi dara tā. Taču nupat nedaudz nāksies samulst, jo izrādās, ka visi gan tā nedara.

P.S. Protams, ka nostāties starp prātu zaudējušiem sava vienīgā pareizā viedokļa aizstāvjiem ir grūtāk, nekā apšaudīt teritoriju ar spārnotām raķetēm, bet ne vienmēr tas, kas grūtāk ir sliktāk.

Sandris Romanovskis

Advertisements
Posted in: Tunisija