Kā tas ir latviski?

Posted on March 23, 2011

0


Premjers publiku jau pieradinājis pie ekonomiskās politikas aprakstīšanas eksaktu jēdzienu valodā, tomēr nav noslēpums, ka amatpersonas ekonomiskajos «tekstos» labprāt ieplūdina tēlainus izteicienus. Piemēram, esam vairākkārt aicināti «sajozt kopīgi jostas». Nediskutējot par to, cik kurš tos papildu caurumiņus jostā sadūris, vismaz ir skaidrs, par ko šis izteiciens runā.

Kā mēs varētu sasparoties? Labticīgi izvērtējot, prātā nāk tikai daži varianti. Pirmais – ļaudis Latvijā apzināti mazāk tērē, lai mazinātu pieprasījumu. (Atvasinātais variants – lai mazinātu pieprasījumu, «sasparojamies» un aizbraucam no valsts.) Izklausās jocīgi, it sevišķi, ja ņem vērā, ka preču/pakalpojumu cenu kāpumu būtiski ietekmē ārēji faktori.

Otrais – preču/pakalpojumu ražotāji un tirgotāji samazina savu apetīti, cenas nepaaugstina un ir gatavi strādāt ar minimālu vai vispār bez peļņas. Cerēt uz šādu patriotisku sasparošanos nav tālredzīgi.

Kādi vēl varianti? Laikam jau ar mundro darbības vārdu ministrs aicina līdzpilsoņus gatavoties un pieņemt kārtējos budžeta izdevumu samazinājumus. Jo nodokļus vēl paaugstināt nedrīkst – tad kāroto inflācijas līmeni nesasniegt. Parasti vārds «sasparoties» nozīmē kādus jaunus darbus, kaut ko produktīvu, nevis papildu mazohismu.

Un kāds būtu sasparošanās mērķis? Māstrihtas kritēriju ievērošana un iesoļošana eirozonā. Skaidrs. Tomēr Vilkam gribētos rekomendēt cilvēkiem saprotamāk paskaidrot, kāds būs šīs sasparošanās labums iedzīvotājiem, ja neskaita cita izskata banknotes makos. Lētāki kredīti? Saldāks miedziņš bez kreņķiem par devalvāciju? Mazāki izdevumi, pārsūtot Latvijā palikušajiem citur Eiropā nopelnīto? Jebkurā gadījumā, ja sabiedrībai liek priekšā vēl vienu ekonomikas «saspiešanu», tad vajadzētu rūpīgāk pārdomāt, kā šo vingrinājumu pamatot latviešu valodā.

Māris Zanders

Advertisements
Posted in: buržuazija