NEO iesaistās antiburžuāzistiskā nepakļaušanās akcijā

Posted on March 15, 2011

0


Domubiedru grupa aicina iedzīvotājus 24. martā plkst.12 pulcēties pie Valsts prezidenta pils, kur notiks mītiņš pret jauno «Latvenergo» tarifu plānu, kā arī tiks iesniegta rezolūcija. Pēc mītiņa sekos gājiens uz Saeimu, kur plānots pikets un rezolūcijas iesniegšana.
Domubiedru grupa vāc parakstus pret jaunajiem «Latvenergo» tarifiem, kurus plānots iesniegt tiesā papildu jau pieteiktajām prasībām.
Kā ziņots, KDS,SIA “Sātiņi”, Saeimas deputāte Rita Strode (PLL), kā arī divas privātpersonas – Kaspars Ozoliņš un Aldis Pauliņš Administratīvajā apgabaltiesā ir pārsūdzējušas jaunos AS «Latvenergo» tarifus.
Šodien protestētājiem pievienojies arī  NEO(Ilmārs Poikāns).

Ilmāra Poikāna (Neo) un domubiedru grupas paziņojums medijiem.

Šī gada 14.martā es iesniedzu pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā, kas vērsts pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un VAS “Latvenergo” ieceri paaugstināt elektroenerģijas tarifus saistītajiem lietotājiem.

Ja tiesa pilnībā apmierinās manu prasību, tad jaunā tarifa stāšanās spēkā tiks apturēta un tiks novērsts mēģinājums piesavināties lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas līdzekļus ar nelikumīgi noteiktu tarifu palīdzību. Taču, manuprāt, vēl lielāks ieguvums būs tas, ka mēs kopā varēsim panākt to, ka beidzot dienas gaismā tiek celts “Latvenergo” tarifu veidošanas mehānisms, kurā, līdzīgi kā reiz noslepenotajā ierēdņu atalgojuma jautājumā, ir daudz dažām personām slēpjamu lietu.

Prasība tiesai tika pamatota ar diviem pamata argumentiem. Pirmkārt, tas savstarpēji diskriminē dažādas lietotāju grupas. Otrkārt, tas paredz nelikumīgu rīcību ar VAS “Latvenergo” peļņu, to, visticamāk, izmantojot šķērssubsīdijām.

Taču mums jāsaprot, ka šo jauno tarifu atcelšana ir tikai viens solis. Pat, ja tos izdosies atcelt, nekas netraucē “Latvenergo” jau nākošajā dienā, balstoties uz esošo vai jaunu Ekonomikas Ministrijas uzdevumu, uzreiz iesniegt jaunu tarifu aprēķinu, kurā “nepilnības” būs novērstas. Bez atbildēm uz svarīgiem ar “Latvenergo” saistītiem jautājumiem un problēmu risināšanas pēc būtības, cīņa pret jaunajiem tarifiem būs bijusi veltīga. Un tas jau ir politiskās gribas vai precīzāk tās trūkuma jautājums.

Nelikumīga “Latvenergo” līdzekļu izmantošana gan nav nekas jauns. Tā ir veca un “laba” tradīcija. Gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs zina par bēdīgi slaveno “Latvenergo” 3 miljonu lietu. Taču reti kuram ir bijusi iespēja iedziļināties “Latvenergo” jaunākajos sasniegumos korupcijas jomā. Mans un domubiedru grupas darbības mērķis ir šo situāciju mainīt – mēs gribam izgaismot klaji koruptīvo, puslegālo un tiesiski apšaubāmo elektroenerģijas jomas shēmu tīklu, kuras jau šobrīd mēs visi apmaksājam.

Banāla patiesība – nav iespējams noteikt valsts uzņēmuma patiesās peļņas (un līdz ar to patieso ražošanas izmaksu) līmeni, ja šajā uzņēmumā plosās visaptveroša korupcija. Sadārdzināt visas izmaksas par 20%-100% – tā nav liela māksla, īpaši jomās, kas prasa specifiskas tehniskās zināšanas.

Rezultātā mēs šobrīd nezinām, par ko maksājam. Pieļauju, ka daļa Latvijas mājsaimniecību un uzņēmēju būtu gatavi maksāt pašreizējos tarifus, ja redzētu šiem dārgajiem tarifiem valstisku jēgu – piemēram, caur tarifiem iekasētā nauda tiktu izmantota, lai stiprinātu reālu energoneatkarību no Krievijas, izveidojot starpsavienojumus ar Eiropas valstīm vai arī veicinātu vietējās biomasas pilnvērtīgu un komerciāli izdevīgu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

Tā vietā “Latvenergo” un no tās burtiski atkarīgā SPRK mums “piedāvā” maksāt vēl vairāk, lai mēs vēl lielākā mērā apmaksātu elektroenerģijas nozares “peļu dancošanu pa galdu”.

Ne tikai man vienam ir radusies sajūta, ka nu gan pietiks. Vairākas citas domubiedru grupas ir iesniegušas līdzīgas prasības pret jaunajiem elektroenerģijas tarifiem. Tas norāda uz to, ka sabiedrība vairs nav gatava būt par cērpamām aitām.

Pirms pieņemt jebkādus lēmumus par elektroenerģijas tarifu izmaiņām, šo jomu pārraugošajiem politiķiem (Arti Kampar un Valdi Dombrovski – tas attiecas arī uz jums) ir jau šogad jānodrošina, ka sabiedrība saņem izsmeļošas, profesionālas un godīgas atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Vai un kad sabiedrība tiks iepazīstināta ar “Latvenergo” un tā grupas uzņēmumu (tai skaitā pārvades un sadales) tarifu veidošanās ekonomisko pamatojumu, neaizbildinoties ar komercnoslēpumu?
• Vai un kad tiks veikts caurspīdīgs, starptautisks un neatkarīgs “Latvenergo” darbības audits, īpašu uzmanību pievēršot “Latvenergo” grupas uzņēmumu veikto iepirkumu izmaksu samērīguma jautājumam (šobrīd saikne starp “Latvenergo” darbiniekiem un uzņēmuma iepirkumu konkursu uzvarētājiem pat netiek lāgā slēpta, piemēram, AS “Jaudas” un par korupciju aizdomās atkal turētā “Latvenergo” “speca” Ivara Liuzinika attiecības);
• Vai ir taisnība, ka “otkata” apjoms AS “Sadales tīklu” konkursos svārstās no 10%-20% un AS “Augstsprieguma tīkls” konkursos līdz pat 50%? Vai taisnība, ka šo konkursu uzvarētāji ar “Latvenergo” vadību ir noturējuši tā saucamās “apaļā galda” sanāksmes, kurās tiek izlemts, kurš uzņēmums kurā iepirkumā uzvarēs?
• Vai “Latvenergo” īpašnieka (tā ir Latvijas tauta, ja nu kāds nav pamanījis) pārstāvis Ekonomikas ministrija (EM) ir gatava uzdot veikt “Latvenergo” augstākā un vidējā līmeņa vadības pāratestāciju, izmantojot melu detektorus un attiecīgus psiholoģiskos testus?
• Vai EM ir gatava šogad veikt starptautisku, neatkarīgu (ar “Gazprom” nesaistītu) ekspertu īstenotu auditu iecerētās “Latvenergo” dabasgāzes koģenerācijas TEC-2 2. kārtas būvniecībai, kuras izmaksas šobrīd ir būtiski lielākas nekā tehnoloģiski identiskiem objektiem citur Eiropā?
• Vai EM ir gatava mēneša laikā nosaukt izmaksas, ko 2009. un 2010. gadā ir radījis dabasgāzes koģenerācijas atbalsts (kas tiek īstenots caur obligātā iepirkuma komponenti, kuru publiskā telpā bieži nekorekti dēvē par “zaļās elektrības nodokli”)? Cik miljardus EUR turpmāko 15 gadu laikā ir paredzēts iekasēt no mājsaimniecībām un uzņēmumiem dabasgāzes koģenerācijas atbalstam?
• Vai ir apzināts to uzņēmumu skaits, kuriem elektroenerģijas tarifa celšana ir radījusi nopietnus draudus to tālākai pastāvēšanai?

Līdz šim nav izdevies saņemt atbildes uz šiem jautājumiem. No godīgām atbildēm uz tām lielā mērā ir atkarīgs gan tarifa patiesais lielums, gan mūsu maciņu drošība nākotnē. Ja nav aitu, nav arī cirpēju.

Šis pieteikums tiesai ir tikai viens no maniem un manu domubiedru soļiem, lai ar pilsonisku iniciatīvu palīdzību cīnītos pret korupciju Latvijā. Drīzumā mēs plānojam nākt klajā ar projektu, kas ļaus ikvienam no mums dot savu artavu cīņā pret korupciju Latvijā.

Un visbeidzot – kāpēc es un mani domubiedri to visu darām? Atbilde ir vienkārša – mēs negribam braukt prom no savas dzimtenes dažu tūkstošu korumpantu dēļ. Līdzšinējā nabadzība un cilvēku izmisums ir tiešs korupcijas rezultāts – ja puse naudas pa ceļam pazūd, mēs nekad nespēsim uzbūvēt pārtikušu, uzticēties spējīgu un laimīgu sabiedrību.

Ilmārs Poikāns (Neo)
15.03.2011

Advertisements
Posted in: buržuazija