Dienas bizness: pēc „Latvenergo” jau atbraukuši

Posted on March 7, 2011

0


Citu mediju maz ievērota šodienas galvenā intervija „Dienas biznesā”. ASV Valsts departamenta biznesa un komercdarbības nodaļas vadītāja  (augsts amats ASV ārlietu ministrijā) pēc tikšanās ar Latvijas valdības pārstāvjiem sniedz interviju, kurā izklāsta ASV uzņēmēju intereses Latvijā. ASV Latvijā interesē enerģētika un IT. Liksim mierā IT. Tas ir privāts bizness. Citādi ir ar enerģētiku, kas nav tikai privāts bizness.

Kas tad ASV uzņēmējus var interesēt Latvijā enerģētikas sektorā?  Latvijā ir tikai divi no ASV biznesa viedokļa pamanāmi energouzņēmumi – „Latvijas gāze” un „Latvenergo”. „Latvijas gāze” pieder vāciešiem un krieviem. Pagaidām nav dzirdēts, ka to taisītos pārdot amerikāņiem. Atliek „Latvenergo”.

Ir likums, kas liedz „Latvenergo” privatizāciju. Ir „Vienotības” premjera Valda Dombrovska priekšvēlēšanu publiskie solījumi, ka „Latvenergo” neprivatizēs. Taču ir svaigāka informācija. Viens no „Vienotības” politiskajiem līderiem, Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ir paudis skaidru viedokli, ka „Latvenergo” ir jāprivatizē („Neatkarīgā” 16.02).

Tas nav privāts viedoklis. „Vienotības” pārstāvis  K.Kariņš ir ir Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas deputāts, kā arī viens no līdzziņotājiem ziņojumam Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. Gadam. Citāts: „Zinu, ka ir likums, kas liedz „Latvenergo” privatizēt, bet, ja varam atdalīt tīklus no „Latvenergo” un paturēt tos valsts īpašumā, tad ar laikurastos loģisks jautājumsvai valstij tiešām nepieciešams turēt „Latvenergo” ražotāju valsts īpašumā.” Kariņš ļoti skaidri norāda uz vienu no energotīklu sadales principa mērķiem – privatizācija.

Sabiedriskā doma tiek gatavota „Latvenergo” privatizācijai. Laikam nav nejaušība, ka Latvijas eiroparlamentārieša izteikumi par „Latvenergo” privatizāciju, publiskajā telpā izskanēja pirms ASV augsta ranga diplomātes vizītes Latvijā, kurā notika konsultācijas par „Latvenergo” pārdošanas iespējām.

Nav nejaušība, ka par „Latvenergo” privatizāciju ir sākts runāt laikā, kad pieņemts nepopulārais lēmums par elektrības tarifu paaugstināšanu. Šis lēmums jau ir izsaucis sašutuma vilni, kas augs augumā, kad tiks saņemti pirmie rēķini. Sašutuma vilnis tiks vērsts pret valsts uzņēmumu „Latvenergo.” Vai nezinājāt, ka neefektīvus valsts uzņēmumus ir jāprivatizē?

Protams, tas būs jauki, ja „Latvenergo” nonāks mūsu labāko draugu amerikāņu rokās. Mēs paliksim vēl brīvāki, neatkarīgāki un enerģētiski drošāki. „Latvijas avīzes”  oficiālā rakstura ES pielikumā šodien izlasīju ģeniālu virsrakstu – elektrības „cenas nesamazināsies, bet tiks izlīdzinātas”. Paga, paga. Cenas var samazināties, var palikt tādas pašas un var augt. Ko nozīmē cenas „izlīdzināsies”, bet „nesamazināties”?  Augs jau laikam, cilvēku valodā runājot, vai ne?

Interesanti, ka cenu augšanu ne tikai Latvijas, bet visā Eiropas enerģētikas sektorā saista ar energotīklu sadales principu. Šis princips tiek ieviests it kā patērētāju interešu vārdā. Patērētāju interesēs ir iegādāties enerģiju par zemāku cenu. Monopoli cenas skrullējot augša, tāpēc brīvas izvēles iespējas tiek pasniegtas kā cīņa pret monopoliem. Nu, izrādās, ka sadales princips cels cenas, jeb kā mums saka „izlīdzinās.” Kāpēc? Tāpēc, ka mazā tirgū ar mazu patērētāju skaitu tas nav tehnoloģiski pamatots. Tas, kas der Kalifornijā, neder Aļaskā. Kas der Tokijā, neder Limbažos. Vienkārši mēroga dēļ.

Ekonomiski nepamatoti lēmumi enerģētikas sektorā tāpēc tiek pamatoti ar principiem un ideoloģiskiem saukļiem. Kas ir ekonomiski neizdevīgi, tas tiek pamatots ar „enerģētisko drošību”, „brīvu konkurenci” pat „patērētāja tiesībām” . Kamēr ticēsim saukļiem, mūs nežēlīgi mānīs.

Kāda ir loģika? Jūs tik attīstiet ekonomiski neizdevīgākas, dārgākas enerģijas ražošanu, kas nenodrošina jūsu bāzes jaudas un garantē mūžigu dzīvošanu enerģijas deficītā, mēs attīstīsim izdevīgas enerģijas ražošanu un to jums piegādāsim.

Enerģētika ir ekonomikas bāze. Ekonomika, kas ir balstīta uz dārgākiem energoresursiem, ir mazāk konkurētspējīga. Protams, ka ASV nav īpašas politikas attiecībā pret Latviju. ASV ir Eiropas politika, kurā Eiropa ir gan sabiedrotais, gan konkurents. Ekonomiskais konkurents. ASV izmantojot tādus lobijus kā PTO un SVF, īsteno politiku savu ekonomisko interešu nodrošināšai. Piesaucot PTO tiek ietekmētas Eiropas direktīvas. Kopš ASV atklātas iespējas iegūt slānekļa gāzi lielos apjomos, ir stratēģisks uzdevums samazināt Krievijas gāzes daļu Eiropas tirgū.

Tas jau būtu jauki, ka dārgās Krievijas gāzes vietā, mēs saņemto lēto dabasgāzi no ASV. Tas būtu izdevīgi un pilnībā atbilstu Latvijas intersēm. Cita lieta, ja mūs piespiež atteikties no lētiem dabas resursiem ar politiskām metodiem, spiež celt elektrības cenas, taisīt eksperimentus ar AER, sadalīt tīklus tikai principu dēļ un mēs par to samaksājam daudz dārgāk. Maksāsim mūsu drošības vai tomēr ASV biznesa interešu dēļ? Mums, protams, liks domāt, ka mūsu pašu drošības dēļ. Tā domāt būs pareizi.

Sandris Točs

 

Advertisements
Posted in: buržuazija