Muļķu valdība

Posted on March 2, 2011

0


Apakšvirsraksts varētu būt, ka viņi tā noteikti domā. Tieši tāpat, kā reiz kāds pazīstams cilvēks nosauca Latviju par muļķu zemi, tā papildinot epitetiem rotātās metaforas par mūsu valsti un tautu. Gan jau katrs ir kaut ko dzirdējis no augstiem plauktiem teikto, kā, piemēram, to, ka tauta ir reņģēdāji(nez kāpēc dažs apvainojās, jo reņģes ir garšīgas un daudziem patīk tās „locīt iekšā”?), vai tamlīdzīgas asprātības.

Tas ir jauki, ka pavīd mūsu vadoņu radošais gars un nav ko sašust, jo katrā tādā teicienā ir kāds patiesības grauds. Dažreiz gadās daudz , veselas riekšavas, bet visumā ne vainas, jo liek padomāt, vismaz tiem, kam ar domāšanu viss kārtībā.

Nudien, kā var nepriecāties, par vakar dzirdēto, sen pateiktā secinājuma, ka Latvija ir muļķu zeme, apstiprinājumu, ko labpatikās laist klajā Latvijas drošās aizsardzības ministram. Varbūt tas bija pateikts pārāk tieši, piemirstot savu kādreizējo diplomātisko pieredzi, kas tagad topot par militāristu, loģiski vairs nav aktuāla, jo karavīri runā skaidri un gaiši bez aplinkiem(kad vajag, tad pat dod vārdu ieročiem). Tāpēc nav ko apvainoties par viņa apgalvojumu, ka par simts latiem mēnesī strādā tikai muļķi, no kā atliek secināt, ka, ja reiz Latvijā ir cik tik uziet cilvēku, kas saņem muļķu cienīgu atalgojumu, ieskaitot tos, kam derīguma termiņš iet uz beigām un tie saņem tādas pensijas un kas spiesti samierināties ar tādu iztikšanu, skaidrs, ka tas padara šo jauko zemīti par muļķu zemi.

Savukārt tas ļauj secināt, ka Latvijas valdība ir muļķu valdība(nevar taču būt, ka valdība ir muļķa), kas savukārt nosaka tās rīcību atbilstošu pārējam kolektīvam. Kā galvenais ir spiests nepārtraukti, vairākkārt uzsverot, atgādināt, ka jau teicis, ka vēlreiz atkārtos, ka ir jau to paskaidrojis u.t.t.(šorīt pat paspruka, ka esot jau teicis, kaut nebija). Pie kam bez redzama rezultāta, jo tie muļķi vienkārši nesaprot un uzdod nepieklājīgus jautājumus, patīkamas diskusijas vietā, uz kuriem aplinkus atbildēt kļūst arvien grūtāk, bet tieši un skaidri, kā karavīram, nesanāk, jo var gadīties, ka muļķi sadusmojas un paveic kaut ko pilnīgi muļķīgu, piemēram, pārmet kapteini pār bortu, lai tas nu beidzot saprot ko nozīmē teiciens, ka paēdušais izsalkušo nesaprot.

Vistrakākais, ka to radikālo muļķu kompānijā, apliecinot kādas citas gudrības, ka nepateicība ir šīs pasaules alga, patiesīgumu, var izrādīties arī tie, kam saplaks nule sagādāta iespēja nopirkt pāris kālu reņģu vairāk, kas var atgadīties, kad premjers būs aptvēris žurnālistu atgādināto, ka Latvijā ir cik tik uziet ļaudis, kam arī samazināta alga, un tiem savējiem to pielikumu samazinās, ignorējot saeimas pieņemto likumu, ko darīt, resp. likumu nepildīt, par iespējamu atzinis kāds cits ministrs (tiesa, Dombrovska kungs par tiem vakardienas jaunumiem nekā nezināja, kas noteikti ir ticams, bet tagad gan zina).

P.S. Ja divi par vienu un to pašu apgalvo kaut ko atšķirīgu, tad viens no viņiem melo, kas liek apsvērt, vai melo Krīgera kungs, vai Dombrovska kungs. Taču, ja nemelo, jo tiešām grūti noticēt, ka pieauguši cilvēki tā banāli „fleitē”, tad pastāv vēl kādi, mums nezināmi aizdevēji, kā pieņēma Dombrovska kungs, ar kuriem sarunājas arodbiedrību boss.

Sandris Romanovskis

 

Advertisements
Posted in: buržuazija