Ērtā atruna

Posted on February 3, 2011

0


Kad kāds „iekrīt”, sevišķi, ja tas kāds ir sabiedrībā pazīstama persona, ļoti interesanti, ko šie puiši un meitas skaidro, sakarā ar nonākšanu aizdomās turamā lomā. Lai gan situācijas ir atšķirīgas, jo nav pilnīgi vienādi noziegumi, par „kājas paslīdēšanas” iemeslu parasti tiek nosaukta provokācija (tas, ja „pieķerts pie rokas”, bet, ja nē, tad pasludina sevi par nevainīgu esam, kā tādu jēriņu). Tik pat bieži kā tas notiek skaidrojot satiksmes negadījumus. Nevis vainīgs ir šoferis, tāpēc, ka nemāk braukt apgrūtinātos apstākļos, vai pārvērtējis savu prasmi, bet gan tumsa, sliktais, slidenais ceļš, neatbilstošās riepas un tamlīdzīgi iemesli, gandrīz vai tos novērtējot force mažor līmenī, ko pārvarēt nevienam nav lemts. Protams, gadās, kad notiek nepārvaramas kataklizmas, kā Eijafjadlajegidla izvirdums, taču tad vismaz tie pa gaisu lidotāji to novērtēja un neriskēja.

Taču pilnīgi skaidrs, jo loģiski, ka visbiežāk nelaimes gadījumos, tieši tāpat kā noziegumos pie vainas ir tieši cilvēciskais faktors. Kāda gan tur provokācija, kad kāds iebāž roku svešā kabatā? Vai spiesta lieta ir ņemt kukuli, zagt, slepkavot, izvarot un vēl daudz ko citu sodāmu darīt? Jā, gadās, kad kādu piespiež, bet tas ir ļoti reti un parasti tādos gadījumos, kad tas mazais pirkstiņš jau ir iedots, tā apliecinot, ka ne tā, ne citādi nav gan viss kārtībā cienījamās un godājamie.

Savukārt tas liek secināt, ka nevainīguma prezumpcija Latvijā vēl arvien ir gaužām neizprasta padarīšana, kas liek domāt par nepieciešamību juridiskās gudrību pamatus sākt cilvēkiem skaidrot jau pašā dzīves sākumā. Tad izpaliks pirmstiesas skaidrošanās, jo šī neizpratne, kas pamanāma arī visnotaļ labi(?) izglītotu cilvēku aprindās, dzirdot nevajadzīgo, pat muļķīgo taisnošanos, kas kļuvusi tik ierasta, parasti aizturētās personas advokāta izpildījumā, ja tāds naski tiek sagādāts. Tie „vienkāršiem” likumpārkāpējiem, par kuriem sabiedrībā intereses mazāk, vai vispār nemaz, parasti advokāts pienākas par brīvu, kas tad arī atbilstoši pilda savu pienākumu un publiski apriori skaidrojumi par klienta nevainīgumu izpaliek. Tie skaidrojumi, kas nemaz nav vajadzīgi jo kamēr tiesa nav lēmusi, visi ir bez vainas.

Tam vajadzētu tā būt arī aizdomās turamo VIP, latviski sanāktu SUP(sevišķas uzmanības persona) gadījumos, jo tas ir tikai un vienīgi tiesas kompetencē noteikt kāda vainu, vai nevainīgumu, nevis žurnālistu, līdz ar to sabiedrības, ko mudina aizturētā izteicieni, ko tam nāktos stāstīt pirmstiesas izmeklētājiem.

Patiešām, tas pat sanāk tā bērnišķīgi komiski, kad pieaudzis, pieredzes bagāts cilvēks pļāpā par kaut kādām provokācijām(izslēgt nevar) un slikto cilvēku ietekmes, sabiedrībai uzveļot māmiņas lomu, gaidot to aizstāvam savu bērniņu, ticot, ka to pavedinājuši sliktie draugi un kategoriski izslēdzot, ka tas sliktais varētu būt pašas atvase. Smieklīgi tas ir arī tāpēc, ka taisno tiesu tādi paziņojumi neietekmē, vismaz tā vajadzētu būt, bet sabiedrību drīzāk noskaņo nosodoši, jo visi zog...

Noteikti var noprast, kas „izprovocēja” šo kārtējo skribelējumu, jo pavisam nesen varēja dzirdēt kārtējo pieņēmumu par provokāciju, kas faktiski ir iejaukšanās tiesas kompetencē, vismaz mēģinājums noskaņot sabiedrisko domu, jo vārds provokācija nudien nozīmē kaut ko pavisam atbaidošu, izraisot līdzjūtību pret tās (provokācijas) upuri, vienlaikus apliecinot šīs atrunas universālo dabu. Tomēr, kā pa brīnumu, atrodas arī tādi, kurus neprovocē, jo skaidrs, ka tas nav iespējams. Nez kāpēc?

 

P.S. Provokācija: Nodevīga, negodīga, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana(uz kādu darbību), lai kaitētu(tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana(kādam).

 

Sandris Romanovskis

 

Advertisements
Posted in: buržuazija