Interneta cenzūra rietumu frontē

Posted on January 28, 2011

0


Vairākās valstīs Āzijā un Tuvajos Austrumos pa tiešām ir cenzēta interneta piekļuve.Vairākums gadījumu to ierobežo valdošā diktatūra vai totalitārais režīms.Augšupielādējot jebkuru ‘maldinošu’ informāciju no esošajām tīmekļa lapām var draudēt ar bargu cietumsodu.

Šobrīd savu publikāciju interneta dēļ nebrīvē atrodas 70 kiberdisidenti, lielākā daļa no tiem – Ķīnā, kurai seko Vjetnama un Irāna.

Tomēr jāatzīmē, ka internets tiek uzraudzīts un kontrolēts arī demokrātiskās valstīs.Tādēļ pasaules virtuālo fronti var sadalīt austrumu frontē , kur notiek sīvākās kaujas un rietumu frontē , kura cenšas neatpalikt.

Domāju, ka lielākā daļa būs dzirdējuši par Lielo Ķīnas ugunsmūri – par to, ka Ķīnas valdības iestādes filtrē informāciju internetā un bloķē pieeju nevēlamām mājas lapām. Ķīnas piemēram nu vēlas sekot Austrālija. Austrālijas valdība vēlas ieviest visaptverošu filtru tīklu, kuru veidotu 2 līmeņi:

  1. bērniem nepiemērota informācija – no šī līmeņa informācijas bloķēšanas katrs austrālietis individuāli varēs atteikties, un
  2. nevēlamas informācija – no kuras bloķēšanas attiekties nebūs iespējams.

Tas nozīmē, ka Austrālijas iedzīvotājiem nebūs pilnvērtīgas pieejas visiem interneta resursiem. Pagaidām Austrālijas valdība neatklāj, pēc kādiem principiem tiks atlasīts un veidots “nevēlamās” informācijas saraksts.Austrālijas valdībai jau ir saraksts ar 1300 bloķējamām saitēm, bet tas varētu izaugt līdz pat 10`000 saišu. Šo sarakstu veidotu Australian Communications and Media Authority “melnais saraksts”, kā arī Internet Watch Foundation “melnais saraksts. Taču atliek atcerēties tikko izskanējušo skandālu par wikipedia.org cenzūru, lai saprastu, kādas šim pasākumam būs sekas. Valdība, lai atvairītu pārmetumus cenzūrā gan cenšas norādīt, ka sistēma būs līdzīga Skandināvijas “Telenor” sistēmai un ierobežos piekļuvi tikai skaidri identificētām lapām ar nelikumīgu saturu. Taču arī tas neizklausās pārliecinoši, jo “Telenor” tiek izmantota, lai bloķētu pieeju The Pirate Bay lapai. Pēdējie, savukārt, norāda, ka šāda bloķēšana ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām un sola sūdzēt bloķētājus tiesā.

Būtiski piebilst, ka informācija, ko iecerējuši cenzēt valdības vīri atbilst klasifikācijas “R18+”, kas nozīmē, ka šobrīd tā ir pilnībā legāla, bet pieejama tikai personām, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

Cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvju grupas šo Austrālijas valdības iniciatīvu uzskata par lielāko apdraudējumu vārda brīvībai kopš pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem, kad Austrālijā pastāvēja lielākā cenzūra Rietumu valstīs.

Internets nozīmē ne tikai virtuālo brīvību. Ar tā starpniecību autoritāri režīmi un, iespējams, ne tikai tie meklē disidentus un manipulē ar sabiedrības viedokli, plašā publikācijā brīdina izdevums Sunday Times. Kā piemēru izdevums min kādu Krievijas interneta TV kanālu, kas «neslēpj savas saites ar Kremli» un veido izteikti apolitiskus izklaides raidījumus. Pēc izdevuma domām, šāda darbība «atbilst prasībai novirzīt Krievijas interneta lietotājus no politikas».

 

Šīs stratēģijas pamatā ir «bažas, ka pāreja no televīzijas, kas atrodas tās [valdības] pilnīgā kontrolē, uz anarhistisko internetu» var traucēt tai «noteikt darba kārtību un kontrolēt sabiedrības reakciju uz notikumiem». Izdevums piebilst, ka «visefektīvākā uzraudzības sistēma internetā nav tā, kas balstās uz stingru cenzūru, bet gan tāda, kurā cenzūra nav nepieciešama».

FITwatch ir organizācija, kas seko līdzi policijas aktivitātēm saistībā ar informācijas ievākšanu par politiskajem aktīvistiem. Britu policijai ir pat īpašas vienības (Forward Intelligence Teams), kas pastāvīgi vāc informāciju par politiskajiem aktīvistiem, tajā skaitā – tos filmējot un fotografējot. Taču šāda informācijas vākšana bieži vien notiek prettiesiski.

Tātad Britu policijai ir iemesls nemīlēt politiskos aktīvistus no FITwatch. Tāpēc tā ķērās pie vienkārša līdzekļa – FITwatch mājas lapas dzēšanas. Tā nosūtīja lapas uzturētājam ASV formālu pieprasījumu mājas lapu dzēst, norādot, ka lapa tiek izmantota “kriminālām aktivitātēm”. Lapas uzturētājs, protams, īpaši neiedziļinājās lapas saturā un to dzēsa.

Tiesa, ņemot vērā saiedrības spiedienu, policija ir atsaukusi savu rīkojumu un FITwatch mājas lapa atkal darbojas.

Izmantojot internetu, varas iestādes cenšas ietekmēt iedzīvotāju vidū valdošās idejas. Piemēram, Ķīnā pastāv tā dēvētā Piecdesmit centu armija, kas sastāv no 280 tūkstošiem emuāru autoru, kuri par atlīdzību ievirza interneta diskusijas «ideoloģiski pareizajā» gultnē, iespējams, saņemot 50 ASV centu par komentāru. Šādas kiberbrigādes ir izveidotas arī citās valstīs, piemēram, Nigērijā, Kenijā, Azerbaidžānā.Arī Latvijā divi  plašsaziņas līdzekļi – interneta portāli „Delfi” un „TVnet” – apzināti ierobežo iedzīvotāju iespēju iepazīties ar visiem viedokļiem par sociāliem un ekonomiskajiem jautājumiem bloķējot “socialismslv” IP adresi komentāru sadaļā.Pieminētie plašsaziņas līdzekļi lemj, kāda informācija no kādiem politiskajiem spēkiem būtu pārraidāma sabiedrībai un kāda ne.Nav skaidra šo plašsaziņas līdzekļu nostāja saistībā ar informācijas sniegšanu plašākai sabiedrībai, kas gaida jaunas, atšķirīgas ziņas un viedokļus par valsts pārvaldības principiem.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka vērojamas milzu atšķirības starp rietumvalstu ārpolitikas principiem un praksi, kāda tiek īstenota vietējā politikā.Ārvalstu auditorijai tiek sludināts par brīvu un atvērtu internetu, kamēr pašās rietumvalstīs parasti parādās diametrāli pretējas iniciatīvas. Dominance šajā jomā pieder Austrālijai, kas pastāvīgi flirtē ar cenzūru, virkne Eiropas valdību jau vairākus gadus mēģina pieņemt pret nelegālu failu lejupielādi vērstus likumus, Lielbritānijā tiek izstrādāta programma totālai elektroniskās sarakstes caurskatīšanai, bet ASV pēc WikiLeaks publikācijām ar jaunu sparu atsākusies kampaņa par globālā tīkla kontroles mehānismu ieviešanu.Atbildībai pret cilvēci kopumā jābūt lielākai. Ja amerikāņi, karojot pret tālibiem, veic noziegumus pret cilvēci, nogalina neapbruņotus mierīgos iedzīvotājus, tad šādu materiālu publiskošana ir nostāšanās cilvēcības, nevis tālibu pusē, protams, ievērojot līdzsvaru, ka nav izšķirības, kurš veic noziegumus pret cilvēci.
Ņemot vērā šādu notikumu attīstību, vai nav par agru cildināt vides, kuru paši rietumi pagaidām nav spējīgi droši iekļaut savā politiskajā sistēmā, priekšrocības? Galu galā jums nav tiesību prasīt, lai tiktu ierobežotas tādas vietnes kā WikiLeaks, vienlaikus nosodot Ķīnu un Irānu par līdzīgu rīcību … Ir svarīgi apzināties, ka debates par interneta ietekmi uz demokrātiju nav beigušās.

Sekojiet līdzi notikumiem rietumu frontē caur Twitter http://twitter.com/BrusselsGeek

 

 

 

Advertisements