Parex 12 krēsli

Posted on January 14, 2011

0


„PAREX BANKA PIECU MĒNEŠU LAIKĀ ATGŪST 60 MILJONUS LATU”, „AKUMULĒTA GANDRĪZ PUSE NO SINDICĒTĀ KREDĪTA ATMAKSAI NEPIECIEŠAMAJIEM LĪDZEKĻIEM” – šķiet, Parex banka bija atminējusies Ostapa Bendera pieredzi naivāko Latvijas iedzīvotāju apmuļķošanas jomā, kad otrdien tieši šādā paskatā, vēstījumā ar visiem lielajiem burtiem ziņoja par saviem darbības sasniegumiem.Pašreizējie AS “Parex banka” valdes un padomes locekļi nebūs atbildīgi par viņu pieņemtajiem lēmumiem ne tikai par līdzšinējo laika posmu kopš bankas sadalīšanas, bet arī turpmāk – tā šo otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā slepeni izlēmis Ministru kabinets Valda Dombrovska (V) vadībā, šodien raksta portāls “pietiek.com”.Ledus sakustējies!Ledus sakustējies , zvērināto piesēdētāju kungi!

Parasti saskaņā ar Komerclikumu uzņēmējsabiedrību valdes un padomes locekļi no atbildības par savu iepriekšējā gada darbību uzņēmuma vadīšanā tiek atbrīvoti reizē ar kompānijas iepriekšējā darbības gada pārskata apstiprināšanu, kad tās akcionāri atzīst, ka valde un padome ir strādājušas godīgi, kārtīgi un īpašnieku labā.

Savukārt pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra kā valsts 70,3% kapitāldaļu turētāja “Parex bankā” būs izpildījusi Ministru kabineta otrdienas lēmumu, bankas padomes locekļiem Maiklam Borkam, Mērijai Kolinsai, Sarmītei Jumītei un Vladimiram Loginovam, kā arī valdes locekļiem Kristoferam Gviljamam, Jurijam Adamovičam un Solvitai Deglavai tiks noņemta visa vai būtiska daļa atbildības par veiktajām darbībām šajos posteņos.

Portāls secina: tas nozīmē: ja tiešām apstiprināsies aizvien pārliecinošākās ziņas par “Parex bankas” aktīvu izpārdošanu par būtiski samazinātām cenām, ne bankas padome, ne valde par to nebūs atbildīgas likuma un valsts priekšā.

Bankai līdz maija sākumam sindicētā kredīta atdošanai jāsavāc kopumā 163 miljoni latu, no kuriem pašlaik saskaņā ar bankas pašas informāciju, pārdodot aktīvus, iegūti 60 miljoni.

Tirgo bankas aktīvus

Aktīvi, kā to ir apliecinājusi bankas vadība ar Gviljamu priekšgalā, tiek pārdoti nevis atklātās izsolēs, bet gan speciāli atlasot iespējamos pircējus un tiem bankas īpašumus piedāvājot par pašas kredītiestādes darbinieku noteiktām cenām. Banka neatklāj ne tikai piedāvātos īpašumus un to cenas, bet arī to, vai vispār pastāv kādas skaidras procedūras pārdošanas cenu noteikšanai un kas tieši tās nosaka.

Ministru vairākums par “Parex bankas” valdes un padomes atbrīvošanu izlēmuši, neņemot vērā ne šo informāciju, ne arī pašā valdības sēdē izteiktos apsvērumus pret šādu lēmumu.

Valdības sēdē izskanējušas bažas par iespējamo bankas mazākumakcionāru reakciju uz padomes un valdes atbrīvošanu no atbildības. Šādā situācijā prognozējams, ka mazie akcionāri pēc zināma laika, kad būs skaidrs, par cik zemām cenām bankas padome un valde sankcionējušas tās īpašumu izpārdošanu, vērsīsies tiesā jau ar prasībām pret valsti.

Rezultātā valsts zaudējumus var ciest dubulti – pirmoreiz, bankai izpārdodot aktīvus zem tirgus cenas, otrreiz, tai nākoties mazākumakcionāriem kompensēt to ciestos zaudējumus. Taču ministri noraidījuši arī šos iebildumus.

Ministru prezidents Dombrovskis ar savas preses pārstāves starpniecību ceturtdien ne noliedza, ne apstiprināja, ka valdības sēdē ticis pieņemts šāds lēmums.

Ministri nekomentē

Vairāki “pietiek.com” uzrunātie Dombrovska valdības ministri atteicās komentēt otrdien valdības lemto, atsaucoties uz to, ka slēgtajās sēdēs apspriesta robežotas pieejamības informācija. Neoficiāli vairāki ministri norādīja, ka otrdienas lēmums nav nekas jauns, bet tikai jau esošās prakses turpināšana – proti, tā kā nesen amatos apstiprināti vairāki jauni “Parex bankas” padomes un valdes locekļi, bijis vajadzīgs formāls valdības lēmums, lai arī viņus tāpat kā līdzšinējās bankas amatpersonas atbrīvotu no atbildības par būtisku daļu pieņemto lēmumu.

“Atbrīvojums attiecas uz tiem gadījumiem, kuros valdība kā īpašniece ar lēmumu norāda bankas menedžmentam, kā rīkoties. Tie ir īpaši atrunāti gadījumi,” portālam skaidroja viens no ministriem, kas otrdien atbalstījis šo valdības lēmumu.

Menedžmenta lēmumus par “Parex bankas” nākotni nevarot vērtēt pēc Komerclikuma kritērijiem, jo bankas padomes un valdes locekļi nevarot vadīties tikai pēc finanšu konsultantu ieteikumiem un prognozēm – izšķirīgi esot valdības lēmumi, ar kuriem tā uzdod tā vai citādi rīkoties. “Viņi nevar nest atbildību, ja izpilda to, ko valdība ir izlēmusi, – tā tomēr ir valdības atbildība,” portālam “pietiek.com” atzina kāds ministrs.

Vēl kāds cits ministrs neoficiāli pauda viedokli, ka viņam vispār nešķiet pareiza valdības iedibinātā lēmumu pieņemšanas prakse attiecībā uz “Parex banku”, kad visi lēmumi tiek virzīti caur Ministru kabinetu. “Ekonomikas ministrijai un Privatizācijas aģentūrai ir bailes uzņemties atbildību, tāpēc viņi šos jautājumus virza uz valdību, lai valdība pieņem lēmumu un viņiem nav jāatbild par kolektīvu lēmumu,” ar nosacījumu, ka netiks oficiāli citēts, izteicās kāds ministrs.

Tikmēr avoti Latvijas Bankā portālam norādījuši, ka šāds Ministru kabineta lēmums varētu būt uzskatāms ne tikai par nesaimniecisku, bet, iespējams, pat gandrīz noziedzīgu pret valsts interesēm,

dodot “Parex” vadībai brīvas rokas rīkoties ar bankas, tātad – lielākoties valsts īpašumu pēc saviem ieskatiem.

Tiesa, līdzīgs atbrīvojums no atbildības bijis arī iepriekšējiem bankas vadītājiem pēc tās pārņemšanas valsts īpašumā, taču tad situācija kardināli atšķīrusies – bijuši jāpieņem varbūt arī saimnieciski apšaubāmi, toties politiski nepieciešami lēmumi.

Taču pašlaik atdalītā “Parex banka” jau esot absolūti komerciāls uzņēmums ar sadalīšanas laikā skaidri noteiktu uzdevumu – pārdot bankas aktīvus tā, lai valsts atgūtu iespējami daudz no “Parex” ieguldītajiem līdzekļiem.

Advertisements
Posted in: bankas