100 gadi kopš “Liesmas” bojāejas

Posted on December 16, 2010

0


Lielbritānija piemin 100.gadadienu kopš Latvijas L.S.D. nodaļas “Liesma” veikto laupīšanas uzbrukumu juvelierveikalam Londonā, kurā tika nogalināti trīs britu policisti un vēl divi ievainoti.

Uzbrukumam veikalā 18 dienas vēlāk sekoja dramatiskais Sidnejas ielas aplenkums, kurā divi revolucionāri no Latvijas vairāk nekā sešas stundas noturējās savā dzīvoklī aplenkumā, intensīvā apšaudē pret vairāk nekā 200 bruņotiem policistiem un karavīriem.

Pieminot traģisko notikumu 100.gadadienu, Londonā notiek dažādi atceres pasākumi. Ceturtdien, 16.decembrī, – laupīšanas gadadienā – Haundstičā tiks atklāta piemiņas plāksne uzbrucēju nogalinātajiem policistiem, bet sestdien Londonas muzejā tiks atklāta plaša izstāde.

Dramatiskie notikumi aizsākās 1910.gada 16.decembrī, kad laupītāju grupa veica uzbrukumu juvelierveikalam Haundsdičā.

Veikala aplaupīšana bija neveiksmīga, bet uzbrucēji nogalināja trīs neapbruņotus Londonas policistus un vēl divus ievainoja, tādējādi 1910.gada 16.decembri iezīmējot kā asiņaināko dienu Lielbritānijas policijas vēsturē.

Neveiksmīgajā uzbrukumā cieta arī viens no laupītājiem, kuru biedri aiznesa no notikumu vietas. Kā ziņoja aculiecinieki, no notikumu vietas aizbēga trīs vīrieši un viena sieviete.

Britu policija drīz saņēma informāciju par kādu mugurā sašautu vīrieti, kurš lūdzis vietējā ārsta palīdzību, bet atteicies doties uz slimnīcu.

Ieradušies nosauktajā adresē, policisti atrada Latvijas anarhista Georga Gardšteina līķi. Dzīvoklī atradās arī ieroču un munīcijas krājumi, tostarp arī ierocis, ar kuru tika nošauti visi trīs uzbrukumā bojāgājušie policisti.

Dzīvoklī kopā ar Garšteinu iepriekš bija dzīvojuši arī trīs pārējie biedri, kas bija aizbēguši.

Londonas policija izsludināja atlīdzību 500 sterliņu mārciņu apmērā par uzbrukumā iesaistītās sievietes,  Friča Svara un par grupējuma līderi uzskatītā Pētera Pjatkova jeb Pētera Gleznotāja/Krāsotāja atrašanu.

Policisti veica kratīšanas un aizturēja daudzus trimdas latviešus, tostarp arī Svara brālēnu Jēkabu Petersu, bet nespēja atrast nevienu no meklētajiem, līdz 1911.gada 1.janvārī Londonas policijas galvenajā iecirknī ieradās kāds informators, kas pavēstīja, ka Fricis Svars un vēl kāds vīrs vārdā Jāzeps Sokolovs slēpjas dzīvoklī Sidnejas ielā.

1911.gada 3.janvāri namu aplenca ievērojams skaits policistu, tālākajiem notikumiem izvēršoties par vienu no dramatiskākajām apšaudēm, kāda jebkad notikusi Londonas ielās, raksta avīze “The Independent”.

Atšķirībā no juvelierveikala aplaupīšanas, kas notika tumsā un bez lieciniekiem, Sidnejas ielas aplenkums bija īsta mediju izrāde.

Tūkstošiem cilvēku un desmitiem žurnālistu vēroja, kā bruņoti policisti un karavīri aplenc daudzdzīvokļu māju, kurā visi pārējie dzīvokļi tumsas aizsegā bija evakuēti.

Iespēju pozēt žurnālistiem notikumu vietā izmantoja arī toreizējais iekšlietu ministrs Vinstons Čērčils, kura klātbūtne un uzvedība aplenkuma laikā vēlāk izraisīja plašu politisku skandālu.

Apšaudes laikā kāda nomaldījusies lode cauršāvusi arī Čērčila cilindru, nākamajam Lielbritānijas premjeram par mata tiesu izvairoties no nāves.

Aplenktie anarhisti, ieraugot policistus, nekavējoties atklāja uguni. Sešas stundas ilgā aplenkuma laikā viņi izšāva aptuveni 400 munīcijas kārtas un atteicās padoties arī tad, kad māja jau bija liesmās. Jāzeps tika sašauts galvā, kad viņš izliecās pa logu, lai izvairītos no liesmām, bet Svars palika mājā, izvēloties sadegt liesmās, nevis padoties policijai.

Apsūdzības par līdzdalību uzbrukumā tika izvirzītas septiņiem aizdomās turētajiem – pieciem vīriešiem, tostarp arī Jēkabam Petersam, un divām sievietēm – taču tiesas gaitā viņi visi tika attaisnoti vai apsūdzības atceltas.

Visdažādākās leģendas klīst par Pēteri Gleznotāju/Krāsotāju, kas uzskatīts par Sīkāk šeit grupējuma līderi. Tiek uzskatīts, ka pēc policistu slepkavībām viņš aizbēga no Lielbritānijas, uz daudziem gadiem kļūstot par leģendām apvītu tēlu.

Saskaņā ar vienu teoriju, Pēteris Gleznotājs/Krāsotājs vai Pēteris Pjatkovs bija Jēkabs Peterss, kurš, atgriezies no trimdas, 1918.gadā kļuva par vienu no čekas dibinātājiem un Fēliksa Dzeržinska vietniekiem.

Savukārt angļu vēsturnieks Filips Rufs, kas ilgus gadus pētījis Latvijas anarhistu aktivitātes, iepriekš uzskatīja, ka Pēteris Gleznotājs varēja būt latviešu mākslinieks Ģederts Eliass, kurš arī tajā laikā dzīvoja trimdā Lielbritānijā un Rīgā atgriezās pēc 1917.gada revolūcijas.

Tomēr vēlāk Rufs, vadoties pēc arhīvos atrastajām liecībām, izsecināja, ka mistiskais Pēteris Gleznotājs ir Jānis Žāklis vai Žākle, par kura likteni kopš 1911.gada nekas nav zināms.

 

 

Advertisements
Posted in: bankas, buržuazija