Lindermans no Zviedrijas

Posted on December 14, 2010

0


Paldies Graudiņa k-m par to, ka viņš – faktiski vienīgais latviešu valodā – uzrakstīja par manu akciju Nobela prēmijas laureātu ekonomikā, fizikā un ķīmijā preses konferencē Stokholmā.

Gribu tikai piebilst dažus vārdus par sarunām ar zviedru žurnālistiem, studentiem, cilvēktiesību aizstāviem, kas notika pēc akcijas beigām.

Es mēģināju paskaidrot, ka šodien viņi – Zviedrijas kreisā inteliģence – ir mūsu sabiedrotāji. Mēs nevaram lolot cerības, ka Latvijas valdība sāks cīnīties par parādu norakstīšanu, jo tā ir kompradoru valdība. Bet ja Rietumeiropas inteliģence izdaris morālo spiedienu uz savām bankām, korporācijām un valdībām, ir reālas izredzes, ka situācija mainīsies. Un attiecības starp Eiropas valstīm nebūs tādas, kā šodien – kā starp kungu un kalpu.

Vairākums zviedru, ar ko es runāju, bija sašutuši ar Zviedrijas banku darbību Latvijā. Ar šo hipotēkas lohotronu. Jo pašā Zviedrijā nekustamo īpašumu spekulācija faktiski netiek pieļauta. Tā nav pilnībā aizliegta, bet ļoti ļoti ierobežota. Gribi nopirkt jaunu dzīvokli? Lūdzu! Bet tev jāpārdod savs vecais dzīvoklis. Un tev obligāti jādzīvo jaunajā dzīvoklī, tu nedrīksti to izmantot spekulācijas mērķiem.

Socialisms? Jā, Zviedrijas socialisms ar cilvēcisko sēju. Tiesa, ārpus Zviedrijas šī cilvēciskā sēja reizēm pārvēršas par plesoņas zobu atņirgšanu.

Šie dubultstandarti kaut ko atgadina, vai ne? Labie zviedru laiki! Savā zemē zviedriem dzimtbūšanas nebija, taču Vidzemē viņi to neatcēla…

***

Tas ir aicinājums, ko izdalīju žurnālistiem un Nobela prēmijas laureātiem (tulkojums no angļu valodas):

Zviedriem

Tas, Kura dzimšanu gatavojas nosvinēt pasaule, bija vislielākais un nelokāms ieraušanas kāres ienaidnieks. Diemžēl šis netikums turpina plaukt pasaulē. Un pēdējos gados – ar īpašu vērienu.

Zviedrijas bankas ir ļoti aktīvas Latvijā. Šī aktivitāte būtu tikai apsveicama, ja tā veicinātu ekonomikas attīstību un uzplaukumu. Bet tas tā nav.

Zviedrijas banku darbība Latvijā bija galvenokārt kredītu uzspiešana tās iedzīvotājiem. Banku samaksāta reklāma propagandēja vieglu un ātru iedzīvošanos, un savu mērķi sasniedza: Latvija iekrita kredītu ārprātā.

Kad hipotēkas burbulis uzsprāga, izrādījās, ka Latvijas iedzīvotāji ir parādā zviedru bankām miljardus eiro. Parādu cilpa tiek uzmesta uz simtu tūkstošu ģīmeņu kakla. Pat zaudējot ķīlu – dzīvokli vai zemes gabalu – cilvēks ar to savu parādu nedzēš.

«Parādnieks pēc būtības ir vergs», īsi noformulēja amerikāņu filozofs Emersons. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir nolemti parādu verdzībai līdz mūža beigām. Mājokļa un īpašuma zaudējums, masu emigrācija – tādas ir traģiskas sekas…

Savā darbībā Latvijā zviedru bankas uzvedas, kā pirāti. Cilvēki tiek upurēti iedzīvošanās kārei. Vai uz šādiem pamatiem būvēsim attiecības starp Eiropas tautām?

Manuprāt, ir pienācis laiks apdomāt parādu norakstīšanas jautājumu. Vismaz līdz tādam līmenim, lai pie Latvijas iedzīvotājiem atgrieztos cerība. Cerība ir tas, kas mums visiem ir nepieciešams šodien, tas, par ko mēs visbiežāk runājam Ziemassvētku un Jaungada priekšvakarā.

Vladimirs Lindermans, Latvija

***

Tas bija aicinājums zviedriem, bet tagad pieveršos latviešiem. Dāmas, kungi, biedri! Jūs varat turēt mani aizdomas par visiem grēkiem. Jūs varat arī domāt, ka mana biogrāfija ir pārāk pretrunīga (pēc mana viedokļa, tā ir taisna, kā bultas lidojums). Bet jebkurā gadijumā Latvijai šodien ir vajadzīgi miera traucētāji un cinītāji, nevis laipotāji. Vai jums pašiem nav apnicis skatīties no malas uz valsts pašnāvību un tikai runāt, runāt, runāt?.. Ja kādam ir vēlme rīkoties, rakstiet: 13janvar@gmail.com

Advertisements