Kā mums ir veicies mērķu sasniegšanā

Posted on December 9, 2010

0


Latvijas Sociālo reformu biedrība (LSRB) aicina politiķus lemt par to, kā atdot sociālās apdrošināšanas budžetā vienu miljardu latu, kas, organizācijas pārstāvju ieskatā, ir nelikumīgi izņemts no sociālās apdrošināšanas uzkrājuma.

Šodien LSRB valdes priekšsēdētājs Ivars Redisons preses konferencē informēja, ka Latvijā jau kopš 1998.gada 1.janvāra ir atcelts sociālais nodoklis, tā vietā ieviešot sociālās apdrošināšanas obligātās mērķa iemaksas. Apdrošināšanai ir pavisam cita juridiskā daba nekā nodokļiem. Apdrošināšanas iemaksas nedrīkst izlietot citiem mērķiem, tām jāuzkrājas, uzskata organizācijas vadītājs.

Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka daļu sociālās apdrošināšanas naudas valdība un Saeima ir izlietojusi neatbilstoši likumam, turklāt biedrība lēš, ka kopš 2006.gada nelikumīgi iztērēts apmēram miljards latu, pensiju speciālajā budžetā neiemaksātie 5% no privatizējamo īpašumu vērtības veido 1,35 miljardus latu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) uzturēšanas izmaksas 0,5% no sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu apgrozījuma veido aptuveni septiņus miljonus latu gadā.

Kā skaidroja Redisons, sociālās apdrošināšanas mērķa iemaksu viena miljarda latu apmērā nelikumīga iztērēšana citiem mērķiem kļuva iespējama pēc valsts pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas budžeta sapludināšanas konsolidētā budžetā. Viņaprāt, tāpēc būtu nepieciešams nekavējoties atdalīt sociālās apdrošināšanas budžetu no valsts pamatbudžeta, kā tas bija likumā paredzēts, ieviešot sociālo apdrošināšanu.

LSRB aprēķinājusi, ka valdība, “piespiežot 30 000 iedzīvotāju gadā emigrēt no valsts”, sociālās apdrošināšanas iemaksās zaudē 47,6 miljonus latu, rēķinot, ka vidējā darba alga ir 400 lati mēnesī. “Emigrēt piespiesti jau ap 200 000 cilvēku, kas līdz tam deva 317,6 miljonu latu iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā gadā,” aprēķinājusi organizācija. LSRB prognozē, ka tuvākajos trīs gados no Latvijas izbrauks vēl ap 100 000 cilvēku, kā dēļ sociālās apdrošināšanas budžets zaudēs ik gadus kopsummā jau 476,4 miljonus latu.

“Vispirms valstij ir jārisina, kā atdos atpakaļ sociālās apdrošināšanas budžetā no tā izņemto vienu miljardu latu un kā apturēs emigrāciju. Kad tas ir atrisināts, tikai tad būtu godīgi virzīt jautājumu par sociālās apdrošināšanas nosacījumu maiņu,” uzsvēra Redisons.

LSRB uzskata, ka Latvijā nevar notikt pensionēšanās vecuma celšana, jo Latvijā katastrofāli pasliktinās iedzīvotāju veselība un samazinās dzīves ilgums, bez tam Saeima, LSRB ieskatā, novilcina Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju, līdz ar to netiek nodrošināta pienācīga dzīves kvalitāte, veselības aprūpe, ģimenes un bērnu aizsardzība, nodarbinātība līdz pensijas vecumam.

Eiropā cilvēku dzīves ilgums palielinās un cilvēki pēc pensijas nodzīvo vidēji 14 gadus, bet Latvijā mirstība ir ļoti augsta, norāda organizācijas pārstāvji.

LSRB valdes loceklis Māris Pļaviņš sacīja, ka patlaban Latvijā vidējais iedzīvotāju mūža ilgums ir 70 gadi. Latvijā vidēji vīrietis pensionārs pēc aiziešanas pensijā nodzīvo četrus gadus, kas nav salīdzināmi ar citām Eiropas valstīm.

LSRB pārstāvji pauda bažas par to, ka Latvijas kaimiņvalstī Krievijā sievietes pensijā aiziet no 55 gadu vecumā, tādēļ iespējams, ka Latvijas iedzīvotāji atteiksies no Latvijas pavalstniecības un pāries Krievijas pavalstniecībā. Palielinot pensionēšanās vecumu, tiks palielināta konfrontācija Latvijas sabiedrībā, domā biedrība.

Redisons uzsvēra, ka jebkurām reformām ir jābalstās uz starptautisko tiesību normām. Taupība nedrīkst pārkāpt slieksni, aiz kura sākas cilvēktiesību pārkāpumi un tautas izmiršana. “Eiropas vēsturē jau ir necilvēcīgas taupības piemērs – 1932./1933.gada “golodomors” Ukrainā,” teica LSRB valdes priekšsēdētājs.

LSRB uzsver, ka Latvijai ir jāveido sociāli atbildīga valsts pēc Rietumeiropas parauga. Eiropas Sociālā harta, ko Latvija nav ratificējusi ar 1996.gadā veiktajiem papildinājumiem, neuzliek pienākumu Latvijai līdzināties izmaksās Luksemburgai vai Zviedrijai, bet harta nosaka tiesiskuma principus. Izdevumos Latvijai jāorientējas pašai pēc sava ienākumu vidējā līmeņa.

LSRB ir tikusies ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju un iepazīstinājusi ar šiem priekšlikumiem.

LSRB maijā iesniegusi 49 Latvijas partijām vēstuli, aicinot atbildēt, kāpēc nav ratificēta Eiropas Sociālā harta ar tās 1996.gada papildinājumiem, ko partija darīs, lai panāktu hartas ratifikāciju pilnā apjomā, vai partija prasīs valdībai rīkot referendumu par pensionēšanās vecuma celšanu, vai partija paredz atdot sociālās apdrošināšanas uzkrājumam no tā nelikumīgi citiem mērķiem iztērēto naudu un citus.

Ziņu aģentūra LETA 16.jūnijs (2010)

http://socialasreformas.wordpress.com/2010/04/22/eiropas-sociala-harta-1961-neratificetie/#more-87

Advertisements
Posted in: Uncategorized